Zāļu biznesa aizkulises

Žurnālisti inspekcijā iesnieguši materiālus, kas liecina, ka zāļu ražotāja pārstāvniecība Latvijā konkrētiem ārstiem pērn, iespējams, „uzsaukusi” ceļojumus, dāvanu kartes un biļetes. No likuma viedokļa tas nozīmē krimināli sodāmu darbību — komerciālo uzpirkšanu.

Ārsti par konkrētu zāļu izrakstīšanu pretim saņēmuši gan produktus lielveikalos, gan 140 latu vērtu kosmētikas firmas dāvanu karti, ceļojumus un citus labumus. Kāds dakteris par konkrēta medikamenta izrakstīšanu varējis par 200 latu iepirkties  mednieku un makšķernieku veikalā.

Shēma aptvērusi ārstu prakses vietas daudzviet Latvijā — Rīgā, Valmierā, Liepājā Dobelē, Saldū, Ogrē, Kuldīgā, Jūrmalā un Tukumā. Veselības inspekcijā atzīst, ka tik klajus ārstu uzpirkšanas pierādījumus līdz šim vēl nav redzējuši.

Patiesībā tas pilnīgs jaunums, žurnāls „Kas Jauns” līdzīgas darbības aprakstīja jau pirms dažiem gadiem. Farmācijas kompānijas vāc un apkopo informāciju par konkrētu ārstu izrakstītām zālēm, un žurnāla rīcībā nonāca interesanti dokumenti.

Zāļu kompānijas kontrolē ārstus

Tabulās pretim katra ārsta uzvārdam ir ziņas, cik un kādas recepšu zāles viņš izrakstījis. „Slinkāko” ārstu (tie, kas devuši priekšroku „nepareizajai” firmai) vārdi bija izcelti. Dati šīm tabulām vākti aptiekās, katru mēnesi maksājot aptiekas vadītājam pārdesmit latu. Iespējams, kopš lielas daļas aptieku datorizēšanas šos datus savākt ir vieglāk.

Ģimenes ārste Jūlija Bukovska, uzzinot par šo sarakstu, bija pārsteigta — viņa nevienam nav sniegusi šādas atskaites, taču atzinusi, ka tabulas dati ir apbrīnojami precīzi. Receptes — tas ir šīs atskaites pamats. Lai arī tās nonāk dažādās aptiekās, sistēma ir sakārtota — aptiekas ar retiem izņēmumiem sniedz ziņas zāļu firmām par ārstiem. Par smiekla naudu firmu pārstāvji no aptiekām pirkuši šo informāciju, dažkārt pēc tam ironizējot, ka aptiekas X vadītāja par pieciem latiem arī māti pārdotu.

Šāda sistēma ļauj zāļu kompānijām kontrolēt, vai ārsti atstrādā ārzemju braucienus un citus labumus. Un tā var arī atklāt, kuri noslinkojuši un pelnījuši brāzienu vai nelielu stimulāciju.

Kā tad sākas farmācijas firmu un ārstu sadarbība aiz pacientu mugurām? Rindā pie ģimenes ārstes jau gaida trīs pensijas vecuma pacienti, kad ierodas jauns vīrietis un sieviete. Abi tērpti eleganti, viņiem līdzi respektabls ādas koferītis, bet acīs uzvarētāju mirdzums. Rinda nav gara, un jaunie cilvēki gatavi pat gaidīt savu kārtu. Citkārt viņi vai viņu kolēģi dodas kabinetā bez gaidīšanas. Jo sevišķi, ja tur strādā kādreizējie studiju biedri. Nav grūti uzminēt — tie ir zāļu firmu pārstāvji, pārsvarā mediķi, kas pārgājuši labāk apmaksātā darbā.

Tikuši pie dakteriem, viņi stāsta par savas firmas zālēm, dāvina pildspalvas, krūzes, piezīmju papīru un recepšu veidlapas ar medikamenta nosaukumu. Dažreiz arī izmēģināšanai bezmaksas zāļu paraugus.

„Es negribu jums rakstīt recepti uz šīs veidlapas,” mana daktere iemet apakšējā atvilktnē nupat saņemto dāvanu. Tomēr līdzīgu dāvanu ir daudz — pildspalvu trauciņu vien apskatot, var redzēt, kuru firmu pārstāvji pēdējā laikā nākuši ciemos. Pie sienām darbam noderīgi plakāti par cilvēka iekšējo uzbūvi, kurus rotā mazi zāļu firmu logo.

Bezmaksas zāļu paraugs tiek senam dakteres pacientam, kurš par medikamentiem spiests atdot lielāko daļu pensijas. Tagad var kaut dažus latus ietaupīt. „Es daudz neietekmējos no viņu reklāmām — izrakstu vien tās zāles, ko uzskatu pacientam par vajadzīgām,” saka ārste.

Par vietu aptiekā maksā

Vēl viens veids piedabūt pacientu nopirkt „pareizās” zāles, ir pareizais izvietojums aptiekā, tas nekas, ka likums šādu praksi aizliedz. Provizore, kas stāv pie letes, par darījumiem ar zāļu firmām var pat nezināt — viņa vien pilda priekšniecības rīkojumus. Arī par to, kā jāizvieto vitrīnās zāles. Daudzās aptiekās par medikamenta izlikšanu redzamākā vietā aptiekas īpašniekam ir samaksāts. Provizore varbūt pat nesaprot, kāpēc tik ļoti uztraucas īpašnieki, ja virs nopirktās vietiņas uzlikti, piemēram, iesaiņojamie maisiņi.

„Aptiekā cilvēki maz ietekmējas no preču izvietojuma — viņi jautā pēc konkrētām zālēm,” atzīst „Ģimenes aptiekas” provizore. Ja aiz letes strādā godīgs speciālists, reklāmas pasākumi nenodara neko ļaunu. Tomēr, ja aptiekas īpašnieki dod norādes netirgot vai nepiedāvāt noteiktu firmu ražojumus, farmaceiti nonāk pretrunā ar cunftes ētikas kodeksu.

2004. gada jūnijā izskanēja „aptieku nodokļa” skandāls, toreiz kāda „Aptieku aliansē” ietilpstošas Jūrmalas aptiekas vadītāja atzinās, ka saņēmusi vadības norādījumu netirgot dažu firmu, tostarp „Dansk Droge” preparātus.

„Viņi it kā neesot mūsu direktoram kaut ko samaksājuši,” viņa zināja teikt. Proti, lielākā aptieku tīkla vadība diezgan neslēpti izspiedusi sev labumus — neoficiālo „aptieku nodokli” no farmācijas firmu pārstāvniecībām. Oficiālais skaidrojums — „Aptieku alianse” un firma, kas izplata „Dansk Droge” medikamentus, nespēja vienoties par piegādes nosacījumiem. „Aptieku aliansei” vismaz tolaik bija sadarbības līgums ar medikamentu ražotāju „GlaxoSmithKline”, paredzot ne tikai atlaides, bet arī medikamentu izvietošanu redzamākās vietās, kas arī zināmā mērā uzskatāma par reklāmu.  

„Aptieku alianses” valdes locekļa Aleksandra Livšica parakstītā sapulces protokolā bija ieteikts paaugstināt „GlaxoSmithKline” ražotā pretimpotences preparāta apgrozījumu, piedalīties šīs firmas organizētā akcijā.

Un kas nekaunīgākais: mazināt noietu divu citu uzņēmumu līdzīgiem ražojumiem. Turklāt visi trīs minētie preparāti ir recepšu zāles. Livšics pauda, ka šis punkts attiecoties tikai uz viņam piederošajām „Sentor Farm” aptiekām. Lieki piebilst — gan aptieku nodoklis, gan informācijas pārdošana zāļu ražotājiem notiek nelegāli un nelikumīgi.

Tiesas priekšā bijusī amatpersona

Joprojām rit tiesvedība kukuļņemšanas lietā pret Zigurdu Lasovski, bijušo Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras direktora vietnieku ārstniecības pakalpojumu jautājumos. Jā, arī tik augstas amatpersonas bijušas iesaistītas zāļu skandālos.

Lasovskis pieņēmis dažādus labumus no zāļu ražotāju un tirgotāju firmu pārstāvjiem, kuras uzvarējušas valsts zāļu iepirkumu konkursos. Viņš kopā ar sievu devās vairāk nekā 2200 latu vērtā braucienā uz kalnu kūrortu Šveicē. Otra, 3700 latu vērta ceļojuma galamērķis bija Dienvidāfrika, kur gan tajā laikā noticis starptautisks ķīmijterapijas kongress.   

„Es taču esmu ārsts, man kvalifikācija jāceļ un uz kongresiem jābrauc. Un komandējumos uz starptautiskajiem kongresiem par farmācijas kompāniju naudu ārsti brauc daudz — ne es vienīgais, ne beidzamais. Firmām šim nolūkam ir īpaši fondi, zāļu cenas tas neietekmē,” apgalvojis Lasovskis.

Arī braucienu uz Šveices kūrortu ar sievu viņš centās izskaidrot ar darba darīšanām, esot vien uz dažām dienām izmantojis iespēju atpūsties. Pēc pirmās tiesu instances atzinuma, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, Lasovskis apciemojis arī Apvienotos Arābu Emirātus, Itāliju un Franciju.

Vidzemes priekšpilsētas tiesa piesprieda Lasovskim divus gadus cietumā un 6300 latu lielu naudas sodu, bet viņš spriedumu pārsūdzēja. Ne pirmais, ne pēdējais, kā pats saka.