Šodien Latvijā svin Starptautisko sieviešu dienu

1910.gadā Kopenhāgenā 2.starptautiskajā sociālistiskajā sieviešu konferencē pēc Klāras Cetkinas ierosinājuma tika nolemts 8.martā svinēt Starptautisko sieviešu dienu kā solidaritātes dienu cīņā par sieviešu līdztiesību ekonomiskajā, sociālajā un politiskajā jomā.

Sieviešu cīņa par savām tiesībām aizsākās jau krietni agrāk - 1857.gada 8.martā, kad Ņujorkas tekstilrūpniecības strādnieces devās ielās, lai paustu protestu pret zemajām algām un 14 stundu darba dienu.

1908.gada 8.martā Ņujorkas sociāldemokrātiskā sieviešu organizācija organizēja masveida mītiņu, kura pamatdoma bija aizsargāt sieviešu tiesības. Tūkstoši sieviešu devās Manhetenas ielās, lai pieprasītu lielāku darba samaksu, aizliegtu bērniem strādāt un iegūtu balss tiesības vēlēšanās.

Eiropā Starptautisko sieviešu dienu sāka svinēt kopš 1911.gada, Austrumeiropā - kopš 1913.gada. 1977.gadā ANO pieņēma rezolūciju, kurā tiek pausta vēlme, lai visas tās dalībvalstis 8.martu par godu cīņai par sieviešu tiesībām pasludina par Starptautisko sieviešu dienu.

Bijušajā Padomju Savienībā 8.marts bija kļuvis par "sarkano tulpju dienu", kad siltumnīcā uzziedināta tulpe un kāda sīka dāvaniņa tika visām sieviešu kārtas būtnēm - no bērnudārzniecēm līdz veco ļaužu pansionātu iemītniecēm. Kopš 1966.gada līdz PSRS sabrukumam tā bija arī brīvdiena.

Latvijas Saeima 2007.gada 24.maijā pēc vairāku gadu pretestības pieņēma grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", nosakot, ka 8.martā tiek svinēta Starptautiskā sieviešu diena.

Aizvien nestabilā situācija ekonomikā negatīvi ietekmējusi 8.marta jeb Sieviešu dienas svinēšanas paradumus. Katrs piektais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs apgalvo, ka šos svētkus nesvinēs tāpēc, ka valstī ir krīze un nav ko lieki tērēties, liecina pēc "P.R.A.E. Sabiedrisko attiecību" pasūtījuma veiktā socioloģiskajā pētījuma dati.

Teju tikpat respondentu norāda, ka Sieviešu dienu svinēs tikai gadījumā, ja pietiks naudas. Cilvēku atteikšanos no svinībām ierobežoto naudas līdzekļu dēļ apstiprina arī salīdzinājums ar 2010.gada pētījumu, kad šiem apgalvojumiem piekrita mazāka daļa, attiecīgi tikai 18% un 12% aptaujas dalībnieku.

Iespējams, valstī notiekošais ietekmējis arī to, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par 12 procentpunktiem samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri svētkus noteikti svinēs, - šādi apgalvo vairs tikai katrs trešais jeb 36% Latvijas iedzīvotāju. Par diviem procentpunktiem pieaudzis to aptaujāto skaits, kuri ir ieņēmuši kategorisku nostāju pret šo svētku svinēšanu.

 LETA / Foto: Agnese Gulbe, LETA