Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 19. un 20. martā
Šajās dienās Liepāja vērienīgi svin savu dzimšanas dienu, bet visā Latvijā gatavojas pavasarim, kurš teju teju jau ienāks mūsu sētā. Rīgā pamatīgi varēs iztrakoties kinonaktī.
Tāpat ko darīt būs arī mākslas mīļotājiem. Kalnciema kvartālā sestdien notiks mākslas medības. Toties jaunas izstādes ir sarūpējusi gan Mākslas akadēmija, gan galerija „Apsīda”, gan Nacionālais mākslas muzejs.
Pavasaris Latvijā katru gadu iesākas varen muzikāli, jo tieši pirms astronomiskā pavasara sākuma, kas parasti ir 21. martā, Latvijas vējainā mūzikas galvaspilsēta Liepāja vērienīgi svin savu dzimšanas dienu, pieminot to tālo 1625. gada 18. martu, kad Lībava ieguva pilsētas tiesības.
Tie jau nebūtu liepājnieki, ja viņi savus godus neatzīmētu ar vērienīgu muzicēšanu. Tā nu sestdien, 19. martā pulksten 19.00 visus gaida Liepājas Olimpiskā centra Arēna, kur notiks Liepājas dzimšanas dienas svinību lielkoncerts „Liepāja svin”. Tajā uzstāsies mūziķis Intars Busulis, grupas „The Hobos”, „Astro’n’out”, „Musiqq” un Edijs Šnipke ar „NBS bigbendu”.
„Liepājā spēlēt vienmēr ir svētki, jo daudzi no mūsu grupas veiksmīgākajiem koncertiem notikuši tieši šeit. Liepāja vienmēr ir dzīva, vienmēr nomodā, vienmēr prot uzņemt viesus, tāpēc ar nepacietību gaidām Liepājas dzimšanas dienu,” savos iespaidos par Liepāju dalās grupa „Astro’n’out”.
Arī mūziķis Intars Busulis pauž prieku par iespēju piedalīties Liepājas dzimšanas dienas svinībās, uzsverot, ka Liepāja ir pilsēta, kurā mīt mūzikas gars. „Tas ir jūtams gan cilvēkos, gan aktīvajā mūzikas dzīvē. Mums ir liels prieks uzstāties liepājniekiem, cilvēkiem, kuriem piemīt īpaša mūzikas gaume,” stāsta mūziķis, kas uz Liepāju nebrauks viens, bet gan ar meiteņu trio „Lady’s Sweet” un pavadošo grupu „Sweet Waterz”.
Sīkāk internetā: http://www.rietumuradio.lv/zinas/tag/Liep%C4%81ja+svin/.
Liepāja savu dzimšanas dienu 19. martā svinēs ar vērienīgu lielkoncertu:
2. Latviju modinās pavasarim
Svētdien, 20. martā, tieši pusdienlaikā pulksten 12.00 vairākās Latvijas pilsētās un novados cilvēkus pavasarim un atmodai modinās gonga skaņas. Ar tām biedrība „Gaismas mija” Latvijai pavēstīs, ka ir sācis pavasaris – attīrošs, jauns un gaišs dzīves cēliens, kas aicina mosties no ziemas miega. Gongu skaņas pavadīs arī citas jaukas izdarības un aktivitātes ar folkloras kopu piedalīšanos. Vienviet ļaudis uz „gongošanu” tiek gaidīti tieši pusdienlaikā, citviet – jau mazliet iepriekš, lai paspētu sagatavoties pavasarim un izdziedāt kādu dainu, bet trešviet jau pulksten 6.00 sagaidīt saules lēktu (20. martā Rīgā saule lec pulksten 6.27).
Pavasara iesākšanās un mošanās no ziemas miega tiks svinēta:
*
- Pils tornī (pulksten 11.30);
*
– skatu laukumā pie Ventas rumbas (pulksten 11.30);
*
– Lazdukalna tornī (pulksten 12.00);
*
* pulksten 6.00 Arkādijas parkā paredzēta saullēkta sagaidīšana ar Saules dziesmām, pēršanās ar pūpolu zariem, putnu dzīšana, mazgāšanās ūdenī, kas tek pret rītiem un citi tradicionālie rituāli auglības, veselības un skaistuma nodrošināšanai; * no pulksten 12.00 līdz 16.00 Lielo dienu ar šūpoļu iesvētīšanu un šūpošanos, dziesmām un apdziedāšanām, kaujām ar krāsotām olām, rotaļām un sadancošanos sagaidīs Bastejkalnā, kur par svētku sajūtu gādās Rīgas folkloras kopas „Budēļi”, „Dandari”, „Grodi”, „Iljinskaja Pjatņica”, „Maskačkas spēlmaņi”, „Rija”, „Rīgas danču klubs”, „Savieši”, „Skandinieki” un Gongu spēlētāji; * pulksten 20.00 visi gaidīti Vecrīgā – Anglikāņu baznīcā (Anglikāņu ielā 2), kur notiks gongu kopā sanākšana;
*
– Salacgrīvas pilskalnā pulksten 6.15 pavasara saulgriežu ugunsrituālā ar dziesmām aicinās piedalīties folkloras kopa, ,,Cielava”. Bet pēc tam pulksten 11.30 „Cielava” turpat pilskalnā visus iesaistīs rotaļās un dziesmās, lai ieskandētu pavasari un ieklausītos gonga skaņās;
*
– Kamparkalna tornī (pulksten 12.00);
*
galvenajā tornī pulksten 13.00 gongu rituālā piedalīsies Rīgas folkloras un seno cīņu kopa „Vilkači”.
Lieliskas filmas par brīvu ikviens varēs noskatīties kinoteātrī „Rīga” naktī no sestdienas uz svētdienu. Brīvdienu nakts kinoseansi sāksies sestdien, 19. martā pulksten 20.00 un ilgs līdz svētdienas, 20. marta agram rītam.
Trako kinonakti „Crazy Night 4” rīko Latvijas Kultūras akadēmija, atzīmējot savu 20 gadu jubileju. Šis ir tikai viens no jubilejas gada pasākumiem, kura ietvaros rāda izcilas filmas no valstīm, kuru kultūru un valodas apgūst Kultūras akadēmijas studenti - Lielbritānijas, Norvēģijas, Polijas, Spānijas un Turcijas.
Pasākums ir īpašs ar to, ka programmā iekļauti Latvijā reti vai vēl nekad neredzēti pasaules kino šedevri, kā arī tiks izrādītas labākās Kultūras akadēmijas studentu un absolventu īsfilmas.
Nakts filmu seansa skatītāji varēs no sirds izsmieties poļu režisora Mareka Koterska savdabīgajā komēdijā „Psihopāta dienasgrāmata”, izraudāties aizkustinošā turku drāmā „Mans tēvs un mans dēls”, ieskatīties Lielbritānijas karaliskā galma dzīvē, noskatīties ievērojamā spāņu klasiķa Karlosa Sauras un talantīgā norvēģu debitanta Joahima Trīra filmas.
Kino nakts „Crazy Night 4” programma (naktī no 19. uz 20. martu):
* pulksten 20.00 – Latvijas Kultūras akadēmijas studentu īsfilmas;
* pulksten 2130 – „Mans tēvs un mans dēls” (Turcija, 2005);
* pulksten 23.15 – „Reprīze” (Norvēģija, 2006);
* pulksten 01.10 – „Izaudzēt čūsku...” (Spānija, 1976);
* pulksten 03.10 – „Psihopāta dienasgrāmata” (Polija, 2002);
* pulksten 04.50 – „Karaliene” (Lielbritānija, 2006).
Filmas oriģinālvalodā ar tulkojumu latviešu un angļu valodās.
Visu nakti darbosies arī kinoteātra „Rīga” kafejnīca.
Sīkāk internetā: www.kino.riga.lv
Izstāžu zāles „Arsenāls” (Vecrīgā, Torņa ielā 1) Radošajā darbnīcā ir skatāma mākslinieka Dmitrija Lavrentjeva personālizstāde „Necaurspīdīgie objekti spoguļos”. Tas ir mākslas projekts, kurā tematiski apvienojas māksla, filozofija un fizika. Par atskaites punktu idejas attīstībai māksliniekam kļuvušas Leonardo da Vinči piezīmes, kurās aprakstīti eksperimenti ar spoguļiem un necaurspīdīgu objektu gaismas īpašību pētījumi.
Dmitrija Lavrentjeva (1970) daiļrade ir viena no spilgtākajām parādībām Latvijas laikmetīgajā mākslā. Katrs atsevišķs autora darbs – vai tā būtu glezna, litogrāfija, kolāža vai skulptūra – ir kaislīgas impulsivitātes un psiholoģiska sasprindzinājuma fiksācija, kur intuīcijas un zemapziņas līmenī ir jūtams kāds mistisks, maģisks spēks. Sulīgi, intensīvi krāsu kontrasti, „mežonīgs” pastozs triepiens un demonstratīvi nevīžīga, vibrējoši asa līnija ir nemainīgas viņa oriģinālā mākslinieciskā rokraksta iezīmes. Bērnišķīgi atklāta formu „nepareizība” un deformācija, kāpināta ekspresivitāte, kas robežojas ar emocionālu radikālismu, piešķir Dmitrija Lavrentjeva kompozīcijām īpašu suģestiju. Dažkārt viņa darbu personāži ir izaicinoši groteski, reizēm – aizkustinoši apgaroti, taču vienmēr – pārsteidzoši un viegli ironiski.
Izstādes centrālais objekts – 2,5 metrus augstais cinka cilindrs ar spoguļgludu virsmu – kļūst par riņķveida kustības trajektorijas noteicēju telpā un cikla „Logi” eksponēšanas vietu, kurā atspoguļojas citu darbu sižeti, apmeklētāju figūras un gaismas plankumi. Izstāde ir aicinājums uz intelektuālu un reizē intuitīvu spēli, kuras mērķis ir patiesības mirklis – „ieraudzīt savus smaidus un grimases, novērtēt savu izskatu, gleznas atspulgu, tad pašu gleznu, atgriezties atpakaļ spogulī, izjust apnikumu un izkust, pazust logos,” – skaidro autors.
Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.
5. Mākslas medības Kalnciema kvartālā
Sestdien, 19. martā, no pulksten 11.00 līdz 16.00 Rīgā, Kalnciema kvartālā tiks atklāta pavasara tirdziņu sezona, kurā varēs iegādāties gan labas un jaukas, gan gardas lietas mājai un virtuvei, gan arī iedzert vīnu un kafiju, gan arī piedalīties medībās...
Šogad Kalnciema kvartāla saimnieki iedibinājuši jaunu tradīciju – mākslas medības, kurās ikviens var tikt pie Latvijas Mākslas akadēmijas studentu (sākot no 2. kursa un beidzot ar doktorantūru) darbiem, protams, samaksājot „medību naudu”, jo nekas jau šai pasaulē nav par velti.
Kalnciema kvartāla mākslas medību laukā var nomedīt vairāk kā 200 gleznas un grafikas, ko veidojuši 42 autori. Lai veicinātu darbu pieejamību, studenti darbu cenu nav „saskrūvējuši debesīs”, tāpēc daudz darbu ir cenu grupā līdz 100 latiem, lētākie darbi pieejami par 13 – 20 latiem.
„Mākslas medības” ir Kalnciema ielas kvartāla un Latvijas Mākslas akadēmijas kopējas sadarbības projekts, jauno talantu popularizēšanas platforma un mākslas darbu pieejamības nodrošināšana plašam interesentu lokam. Projekts darbojas kā atbalsts mākslas studentiem.
Ja sestdien arī neesat nosakņoti uz lielu naudas tērēšanu, tad promenāde gar Rīgas koka arhitektūras pērlēm gan varat atļauties. Kā nekā Kalnciema ielas kvartāls (Pārdaugavā, Kalnciema un Melnsila ielas krustojumā) ir viens no Rīgas koka arhitektūras „trim vaļiem”, kas noteikti jāredz un jāizbauda.
Nākamais tirdziņš Kalnciema ielas kvartālā paredzēts 2. aprīlī.
Sīkāk internetā: www.kalnciemaiela.lv.
Latvijas Mākslas akadēmija šonedēļ noorganizējusi divas izstādes:
* Tie, kuriem nav daudz laika un grib uzreiz aplūkot „divi vienā”, var doties Mākslas akadēmijai ielas pretējā pusē – uz Krišjāņa Valdemāra un Andreja Pumpura ielas stūri, kur atrodas Turcijas vēstniecība. Tur visi interesenti līdz 31. martam var aplūkot ne tikai to, kādās telpās iekārojušies ārvalsts diplomāti Rīgā, bet arī iepazīties ar Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļas studentu izstādi
. Studenti kā medijus izmantojot video, instalācijas un grafikas mēģina atbildēt uz jautājumiem: „Kur laiks paliek, kad tā nav?”, „Kā to var izmērīt?”, „Cik ātrs ir laiks?” un „Vai tam ir kāds sakars ar noteiktu telpu?”.
Izstādē piedalās jaunie mākslinieki Ieva Balode, Marta Zariņa – Ģelze, Madara Lesīte, Linda Konone, Irīna Špičaka, Anita Karpinska, Pēteris Noviks, Mārtiņš Zutis un Klāvs Upaciers.
Izstāde atvērta darba dienās no pulksten 10.00 līdz 18.00.
* Savukārt pašā Mākslas akadēmijas ēkas 2. stāva foajē (Kalpaka bulvārī 2) līdz 31. martam var aplūkot austriešu grafiķa Dītera Jozefa izstādi „Iespiedmāksla – mākslas iespiedums”.
Grafiķis un dizaineris Dīters Jozefs, apceļojot pasauli, allaž ņem līdzi fotokameru, lai precīzi dokumentētu daudzveidīgo kultūru krāšņo dzīvi. Tā kā māksliniekam ir raksturīga kosmopolītiska domāšana, daudzu kultūru ietekme izpaužas gan viņa darbu tematikā, gan tehnikā.
Tematiski savos darbos mākslinieks izmanto dažādu etnoloģisko slāņu motīvus, tos uzslāņojot citu uz cita un abstrahējot līdz noteiktam poētiskam mākslas tēlam. Darbi ir veidoti, pārnesot uz metāla platēm ar roku apgleznotas plēves vai drukājot tradicionāli, kad krāsu uzklāj akmens virsmai. Tā kā mākslinieka individuālās pasaules izjūta un izpausme saistīta ar daudzslāņainu kultūru uztveri, mākslinieciski viņš to atveido dažāda veida druku uzslāņojot citu uz citas.
Izstādē ir apskatāmi mākslinieka 30 darbi - litogrāfijas uz Japānas papīra.
Izstāde atvērta katru dienu (izņemot svētdienas) no pulksten 10.00 līdz 18.00.
Sīkāk internetā: www.lma.lv.
Brīvdienu pastaigā pa Vecrīgu gandrīz vai iz uz soļa sastopam kādu mākslas galeriju, kurās reizēm ir visnotaļ interesantas izstādes. Viena no šādām nule kā iekārtota galerijā „Apsīda"(Skārņu ielā 10/20). Tur līdz 31. martam ir skatāma tekstilmākslinieces Vinetas Pristes – Kārklas personālizstāde „Sievietei būt”.
Sievietei būt – Vai tas ir viegli? Trauslai un stiprai, noslēpumainai un atklātai, un vēl, un vēl, vēl… tā ir laime, tas ir skaisti. Izstādes nosaukumā ietvertais ir mākslinieces aizraušanās ar sievietes – cilvēka tēla un iekšējās būtības attēlojumu savos darbos – starp jūtām un sajūtām, iekšieni un ārieni, kas vienlaicīgi atklājas savstarpējā pretrunīgumā, saskaņā un nedalāmībā.
Māksliniecei vistuvākais izpausmes veids ir figurālās kompozīcijas, jo cilvēka ķermenis ir unikāls izteiksmes veids, gan dinamisks, gan vienkāršs, gan skaists, gan iedvesmojošs no daudz dažādiem aspektiem un, galvenais, stāstošs pats par sevi
Izstādē apskatāmi darbi, kas izpildīti gan tekstilmozaīkas tehnikā, gan klasiskā tehnikā austi gobelēni, tie ir meistarīgi un emocijām bagāti.
Vineta Priste – Kārkla studējusi tekstilmākslu un 2009. gadā ieguvusi bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, pašlaik turpina studēt maģistrantūrā Tekstilmākslas nodaļā. Mākslinieces darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, Japānā, Anglijā, Jaunzēlandē un Austrālijā.
Galerijas darba laiks: no pulksten 11.00 līdz 17.00 (brīvdiena – pirmdiena).
Elmārs Barkāns/Foto: publicitātes foto, Ieva Čīka / LETA
