Latvijas zāļu tirgotāji pret ārstiem

­

Skaļu cīņu pret, viņuprāt, korumpētajiem ārstiem uzsācis „Repharm”, kurā saaudzis „Mēness aptieku” tīkls  un zāļu lieltirgotava „Recipe plus”.  Latvijas lielākā aptieku tīkla un lielākās lieltirgotavas īpašnieki kā brīnumnūjiņu uzpirkto ārstu savaldīšanai iesaka valstiski ieviest citādāku zāļu izrakstīšanas sistēmu.

Uz receptēm ārsti drīkstēs rakstīt vien starptautisko zāļu nosaukumu (INN), bet pacients pats aptiekā pie letes varēs izvēlēties sev piemērotākās zāles. Pati ideja nav slikta, taču Latvijā nav mehānisma kā kontrolēt farmaceitus, kas ir atkarīgi no aptieku īpašniekiem. Vēl interesantāk — cīņu par INN ieviešanu uzsācis tieši „Refarm” — kompānija, kura visvairāk iegūtu, ja tās aptiekāri „nejauši” piedāvātu nevis pacientam, bet darba devēju kabatai visizdevīgākos medikamentus.

Vai jauna kārtība būs labāka?

Līdz šim ārsti uz receptēm var rakstīt zāļu nosaukumu, kas dažādām firmām atšķiras. Tomēr pacientam aptiekā ir iespējams izvēlēties citu, līdzīga sastāva preparātu, ja vien ārsts uz receptes īpašā rūtiņā nav atzīmējis, ka zāles aizvietot nedrīkst.

Tikai viens piemērs. Latvijā aptiekās nopērkamas 37 zāles, kuru galvenā sastāvdaļa ir ibuprofēns. Tās fasē gan dažādu krāsu kapsulās, gan apvalkotās un neapvalkotās tabletēs, gan suspensijas veidā. Niansēs šo zāļu iedarbība atšķirsies atkarībā no tā, vai alerģisks cilvēks panes noteikto krāsvielu, vai fasējot izmantota laktoze, kuru daži nepanes, cik jūtīgs ir kuņģis, cik ilgi paredzēts dzert zāles. Līdzīgi ir ar citiem populāriem medikamentiem.

Ja ieviesīs jauno sistēmu, tad pacients pats varēšot izvēlēties sev piemērotāko medikamentu, bet vajadzības gadījumā palīdzēs farmaceits. Pie letes vien vajadzēs atbildēt uz dažiem jautājumiem par savu veselību.

Lietuvā šāda sistēma jau ieviesta. Tomēr, atšķirībā no Latvijas, kaimiņvalstī drīz visiem farmaceitiem būs nepieciešama augstākā izglītība. Diemžēl Latvijā vērojama pretēja tendence – aptiekās strādā gan farmaceiti ar augstāko izglītību, gan tikpat daudz farmaceitu asistentu ar vidējo speciālo izglītību, bet kosmētikas un higiēnas līdzekļus var pārdot farmaceitu palīgi bez speciālās izglītības.  

Protams var diskutēt, vai aptiekārs varēs ieteikt slimniekam piemērotākas zāles nekā ārsts. Tomēr pats būtiskākais – kurš zāļu izvēlē būs neatkarīgāks – ārsts vai aptiekas darbinieks. Gandrīz katrā ārsta kabinetā atrodamas dažādu zāļu firmu pildspalvas, plakāti, piezīmju blociņi.

Zāļu ražotāji ārstu konferencēs maksā par iespēju izvietot foajē savus stendus un starpbrīžos skaidrot ārstiem par savu ražojumu priekšrocībām, dažkārt palīdz ārstiem nokļūt uz ārzemju konferencēm, bet citkārt ierodas pieņemšanas laikos ārstu kabinetos ar bezmaksas zāļu paraugiem, kafijas paku vai vīna pudeli. Vai ārsti pārdodas par šādu pretimnākšanu vai turpina izrakstīt konkrētajam pacientam labākās zāles, to grūti kontrolēt.

„Ticams izklausās viedoklis, ka īpašnieki norāda, kurus analogus tirgot (galīgi ne lētākos), - aptieku ķēdēs tam paredzētas iekšējo norādījumu listes,” savā atklātajā vēstulē veselības ministram rakstījusi Latvijas Ārstu biedrība. „Vai norādījums ārstam izrakstīt tikai zāļlīdzekļa ķīmisko nosaukumu samazinās pacienta izdevumus par zālēm? Nē – palielinās, jo šajā gadījumā pacients saņems tikai tos medikamentus, ko iecerējuši tirgot vairumtirgotāji un likuši tirgot aptiekāriem,” uzskata Ārstu biedrība.

Daudz vieglāk savus darbiniekus kontrolēt ir aptieku tīklam. Sabiedrība daudz mazāk ir dzirdējusi par aptieku īpašnieku norādēm un „iesakāmo zāļu sarakstiem”. Saeimas deputāte Silva Bendrāte, kuras rokās bija nonākušas šo norādījumu kopijas, par tiem runāja no Saeimas tribīnes pērnvasar. Šajā sarakstā no plašā ibuprofēnu klāsta kādā lielā aptieku tīklā ieteikti divi un ne paši lētākie. ”Mums nav iesakāmo zāļu sarakstu,” pēdējā laikā reklamējas kāda cita aptieku ķēde, bet nozares speciālisti smaida – mutiskais norādījums jau it kā nav saraksts.

Zāļu tirgotāju tiešā kontrolē var nokļūt tie ārsti, kuri praktizē aptieku telpās. Sākotnēji piedāvājums ietaupīt mēnesī apmēram 100 latus uz telpu īres rēķina, nākotnē draud izvērsties ļoti nepatīkams. Izdevīgā īre ietverot arī nerakstītas norādes par zālēm, kuru noietu nepieciešams veicināt. Ja ārsts izraksta pacientam „nepareizās” zāles, tad tiek „izsaukts uz paklāja”. Tomēr Latvijā vēl ir daudz ar zāļu tirgotājiem nesaistītu ārstu, un sākusies cīņa par viņu ietekmēšanu.

Cīņa par ārstu smadzenēm

Vai tiešām ārsti ir tik ietekmējami? No Latvijas uz starptautiskām konferencēm (ar vai bez zāļu firmu atbalsta) brauc aptuveni 400 ārstu, kas nozīmē 5% no Latvijas ārstiem, kas patiesībā nenosaka zāļu izrakstīšanas tirgu, precizē Ārstu biedrība.

Daudz vairāk izšķiršanos par tām vai citām zālēm ietekmē raksti specializētajos ārstu žurnālos. Latvijā ir divi ārstiem domātie žurnāli „Latvijas ārsts” un „Doctus”, kuriem tuvā nākotnē piepulcēsies vēl trešais – „Medicus Bonus”, kurš 11. februārī reģistrēts Uzņēmumu reģistrā. To izdos ar zāļu lieltirgotavu „Recipe plus” saistītā akciju sabiedrība „Veselības aprūpes fonds”. Recepšu zāļu reklāma ir atļauta tikai specializētajos medicīnas žurnālos.

Interesants ir fakts, ka ļaužu kopai, kam pieder gan Latvijas lielākā zāļu lieltirgotava, gan lielākais aptieku tīkls, gan veselības centri, tagad būs arī ārstu smadzeņu ietekmēšanas līdzeklis – specializētais žurnāls. Kamēr tas būs viens no trijiem, ir cerības, ka Latvijas ārsti tomēr izvēlēsies objektīvāko informāciju.

„Cik neatkarīgs var būt specializēts ārstu žurnāls, ja to izdod ar zāļu lieltirgotavu cieši saistīta firma,” kasjauns.lv retoriski vaicā žurnāla „Latvijas Ārsts” galvenā redaktore daktere Kamena Kaidaka. „Tas ir globāls risks veselības informācijas aprites jomā. Medicīnai kā zinātnei tas nenāk par labu, un beigu beigās tas atspēlēsies uz slimnieku maciņiem un veselību,” uzskata Kaidaka. „Ja nebūs valstiskā līmenī konkrētu lēmumu par vertikālās integrācijas (lieltirgotavu, aptieku, medicīnas iestāžu nonākšanu vienu īpašnieku rokās – A.L.) ierobežošanu, tad sekas būs dramatiskas tieši pacientiem.”

­