Zemes stunda elektrības patēriņu daudz neietekmē

­

Akciju jau tradicionāli atbalsta arī mūsu valstī — gaismu šajā laikā izslēgs Saeimas namā, Prezidenta pilī un citviet Latvijā.

Savukārt „Latvenergo” aicina elektrību taupīt ikdienā, ne tikai šajā pasākumā.

„Latvenergo” gan cer, ka šāda „rīcības stunda” liks iedzīvotājiem aizdomāties par lietderīgu un efektīvu energoresursu patēriņu kopumā, kas arī ikdienā ļautu ietaupīt, teic uzņēmuma preses sekretārs Andris Siksnis.

Kā liecina „Latvenergo” aprēķini, akcijas devums, iestājoties gaišajam pavasara laikam, galvenokārt ir simbolisks. Gadījumā, ja Zemes stunda notiek gaišā vakarā, izmaiņas sistēmā var būt 10 līdz 15 megavatus patērētās jaudas kritums stundā.

Tajā pašā laikā daudz lielākas svārstības var piedzīvot, ja, piemēram, virs Rīgas parādās mākonis, un nepieciešams papildu apgaismojums. Tāpat, novērots, ka, piemēram, vienas hokeja spēles laikā patēriņš mainās pat par 30 MW, kas ir līdzvērtīgs apjoms visu Latvijā uzstādīto mazo HES kopējai jaudai. Tātad, lai kompensētu elektrības patēriņu vienas hokeja spēles laikā, vajag vismaz trīs Zemes stundas.

Nozīme elektroenerģijas patēriņa izmaiņās ir arī āra temperatūrai. Viena diennakts vidējā grāda izmaiņa var nozīmēt astoņus megavatus.

Izgaismotas fasādes, protams, izskatās iespaidīgi, bet pat kopā ar apgaismi dzīvokļos tā patiesībā ir salīdzinoši neliela patēriņa daļa, informē Siksnis. Daudz vairāk tērē apkure, tējkannas, veļasmašīnas, ledusskapji, un pēdējos diez vai izslēgs arī Zemes stundas dalībnieki.

Var apgalvot, ka šādas akcijas rezultāts energosistēmās visbiežāk tomēr pat netiek pamanīts, pauž Siksnis. Tiesa, nav arī iespējams precīzi paredzēt, kāds konkrēti būtu elektroenerģijas patēriņš attiecīgajā brīdī, ja šāda akcija nenotiktu.

Patiešām jūtamas izmaiņas var notikt vienīgi stihiju rezultātā, kad vienlaikus bez sprieguma paliek liels skaits lietotāju, kā tas piedzīvots šoziem, kokiem krītot uz elektrolīnijām.

Māris Puķītis / Foto: Shutterstock

­