Ārsts Pēteris Apinis par to, kā pāreja uz vasaras laiku ietekmē cilvēkus
Naktī no sestdienas, 26. marta, uz svētdienu, 27.martu, plkst. 3.00 notiks pāreja uz vasaras laiku, kas daudziem saistās ar bažām par neizgulēšanos un ierastā dienas ritma laušanu. Lūk ko par to saka ārsts Pēteris Apinis:
“Nezināmu iemeslu dēļ gadu no gada atrodas žurnālisti, kas neatraduši citu rakstāmtematu, vāras ap šo laika maiņu.
Latvieši nedzīvo atrauti no vēstures un vietas, kurā dzīvojuši viņu senči. Ja pavērojam mūsu senču dzīvesziņu, tad vasarā viņi gāja zāli pļaut, govis ganībās laida, tīrumu rušināja, stādīja un sēja agrā rīta stundā– nereti pat piecos no rīta. Savukārt ziemā nereti gulēja līdz astoņiem vai pat deviņiem. Jautājums jau patiesībā nav par pulksteņa mehānismu, bet laika ritumu cilvēka fizioloģiskās norisēs. Ne velti senču gudrība saka „rīta stundai zelts mutē”. Ir pilnīgi loģiski, ka arī 21. gadsimtā cilvēks vasarā darbus uzsāk agrāk. Liela daļa Latvijas iedzīvotāju var paši regulēt brīdi, kad sākt savu darba dienu, un neviens neliek viņiem savus ieradumus mainīt tieši 27. marta rītā– var taču sākt agrāk celties jau nedēļu iepriekš, jo „kurš putniņš agri ceļas, agri slauka deguntiņu”.
Visa cilvēka dzīve ir cikls, kurā cilvēks jaunībā ir vairāk pūce, bet vecumā– cīrulis. Gadiem ritot, vieglāk piecelties agrumā, bet ātrāk pienāk nogurums pēcpusdienā. Šā iemesla dēļ daudzām nācijām izstrādājušās tradīcijas dienvidū nestrādāt un atpūsties, bet darbu sadalīt rīta un vakara cēlienos. Pusdienlaika atpūta ir sens paradums, kurš pastāv Vidusjūras reģionā un Centrālamerikā, kā arī citās pasaules valstīs. Interesanti, ka valstīs, kur pusdienlaika diendusa ir dzīves norma, daudz mazāk ļaužu mirst no sirds slimībām. Tiesa, man labāk patīk skaidrojums, ka šī sirds veselība saistīta ar Vidusjūras diētu ar augļiem, saknēm, olīveļļu, bezsāls maizi, zivīm un vīnu.
Arī latviešiem vasarā vēl 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā diendusa bija raksturīga. Tendenci agrāk celties, ilgāk būt nomodā vakarā, bet dienvidū nosnausties, iezīmēja ar laiku no maija līdz augustam („dzērves aiznes diendusu”).
Pasaules ekonomikas pētījumi liecina, ka pāreja uz vasaras laiku samazina izlietotās enerģijas daudzumu, ceļu satiksmes negadījumu un pastrādāto noziegumu skaitu. Par tiem diviem pēdējiem man grūti izteikties, bet enerģijas taupīšana Latvijai ir ļoti nozīmīgs process, īpaši, ja tādā veidā var ietaupīt līdz 0.6% visu nacionālo enerģētisko resursu. Tas ir ļoti daudz. Kopīgais energoresursu ietaupījums ik gadus Eiropas Savienībā esot aptuveni 200– 250 miljoni eiro.
Nu un pats būtiskais. Izejiet dabā pavasarī un ieklausieties– cikos un cik enerģiski mostas daba. Visos krūmos agrā rīta stundā mazi putni dzied, čirkst, strīdas, meklē gardos tārpus, bet jau deviņos vai desmitos, kad ierēdnis tikai sāk rosīties pa savu kabinetu, putni jau ievērojami laiskāki, sak, lielie darbi jau sadarīti.”
Kasjauns.lv/Foto: Lita Krone/LETA
