"Visu Latvijai!" iesniegusi CVK savāktos parakstus par izglītību tikai latviešu valodā

Kā pastāstīja VL līdzpriekšsēdētājs Saeimas deputāts Imants Parādnieks, kopā ir savākti 10 111 paraksti.

Parakstus, kas bija apkopoti aptuveni desmit biezās mapēs, šodien uz CVK nogādāja Parādnieks un VL līdzpriekšsēdētājs Saeimas deputāts Raivis Dzintars kopā ar domubiedriem. Par pasākumu lielu interesi izrādīja plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

Savāktie paraksti tika nodoti CVK darbiniekiem, kas pie trijiem galdiem sāka apzīmogot saņemtās lapas. Pēc CVK priekšsēdētāja Arņa Cimdara teiktā, šis pasākums varētu ilgt vairākas stundas.

"Šodienas uzdevums mums ir pieņemt šīs lapas un iesniedzēju klātbūtnē ar speciāliem zīmogiem sanumurēt. Kad tās būs saskaitītas, tiks noformēts pieņemšanas-nodošanas akts," stāstīja CVK vadītājs.

Cimdars skaidroja, ka tālāk aptuveni divas nedēļas notiks iesniegto parakstu pārbaude. Vispirms tā tikšot veikta vizuāli - vai ir vārds, uzvārds, paraksts un notariālais apstiprinājums, bet pēc tam tiks izveidota datubāze, ar kuras palīdzību varēs pārliecināties, vai kāds nav parakstījies vairākas reizes, vai parakstīšanās brīdī bijis pilngadīgs un vai nav kādi citi vēlēšanu tiesību ierobežojumi.

Ja tiks konstatētas kādas problēmas, piemēram, nebūs skaidri salasāms viss personas kods, tad šo informāciju precizēs ar Iedzīvotāju reģistra palīdzību.

"Pieredze rāda, ka parakstu pārbaude varētu ilgt līdz divām nedēļām. Daudz kas atkarīgs no tā, kā būs noformēti paraksti," sacīja Cimdars.

Pēc tam tiks konstatēts, vai ir nepieciešamie 10 000 parakstu. Ja tas apstiprināsies, tad CVK būs jāorganizē desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšana, lai likumprojektu iesniegtu Saeimā. Ja vēlētāju ierosināto likumprojektu Saeima noraidīs, jārīko referendums.

Saskaņā ar Satversmi tiesības iesniegt izskatīšanai Saeimā pilnīgi izstrādātu likumprojektu ir ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 153 132 vēlētājiem.

Piedāvātie grozījumi Satversmes 112.pantā paredz pakāpeniski no 2012.gada 1.septembra visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar pirmo klasi, mācības organizēt tikai latviešu valodā. Aktīvistu skatījumā Satversmes 112.panta grozījumi esot nepieciešami trīs būtisku iemeslu dēļ - jāveicina latviešu valodas saglabāšana un ilgtspēja, jānodrošina, lai absolventi un valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonas prastu latviešu valodu, jāuztur latviska Latvija un tās izglītības sistēma.

Satversmes grozījumu rosinātāji domā, ka šī iniciatīva paredz pakāpeniskas izmaiņas mācību procesā valsts finansētās skolās, nepārkāpjot tiesiskās paļāvības principu.

Pašlaik Satversmes 112.pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta. Ja tiks veikti grozījumi, tad pants tiks papildināts ar vārdiem "valsts valodā".

Pēdējos trijos referendumos, kas beidzās bez pozitīva rezultāta, tika iztērēti kopumā 7 871 433 lati, aģentūru LETA informēja CVK.

2007.gada referendums par toreizējās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apturētajiem grozījumiem drošības likumos kopumā valsts budžetam izmaksāja 2 517 979 latus. No šīs summas 499 428 lati tika iztērēti parakstu vākšanai, 2 018 551 lats - tautas nobalsošanai.

2008.gada tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem, kas ļautu vēlētājiem rosināt Saeimas atlaišanu, izmaksāja 2 681 864 latus, no šīs summas 1839 lati tika iztērēti likumprojekta iniciatoru iesniegto parakstu pārbaudei, 573 898 lati - vismaz desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanai, bet 2 106 127 lati - referendumam.

2008.gada 23.augusta referendumam par grozījumiem likumā "Par valsts pensijām" tika no valsts budžeta izlietoti 2 671 590 latu, no tiem likumprojekta iesniedzēju savākto parakstu pārbaudei - 1565 lati, desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanai - 573 898 lati, bet referendumam - 2 096 127 lati.

LETA