Bijušajam omonietim Mihailovam Lietuvā aicina piespriest mūža ieslodzījumu
1991.gadā notikušajā Medininku robežkontroles punkta slaktiņā apsūdzētajam bijušam Rīgas omonietim Konstantīnam Mihailovam jeb Konstantīnam Ņikuļinam Lietuvas prokurori ceturtdien pieprasījuši piespriest stingrāko iespējamo sodu - mūža ieslodzījumu, ziņu aģentūrai ELTA pastāstījusi Ģenerālprokuratūras pārstāve.
Pēc viņas teiktā, apsūdzības raksta nolasīšana ilgusi trīs dienas. Prokurori uzskata, ka lietā ir pietiekami daudz datu, lai pierādītu apsūdzētā dalību šajā noziegumā.
Mihailovam izvirzītas apsūdzības septiņu Lietuvas policijas un muitas darbinieku nogalināšanā un mēģinājumā nogalināt vēl vienu muitnieku 1991.gada 31.jūlija naktī notikušajā uzbrukumā Medininku robežkontroles punktam pie Baltkrievijas robežas.
Pirmstiesas izmeklēšana tika sākta nozieguma dienā.
2007.gadā par aizdomās turamo šai lietā tika atzīts bijušais Rīgas OMON vienības loceklis, 1967.gadā dzimušais Konstantīns Ņikuļins.
Tā paša gada oktobrī Lietuvas Ģenerālprokuratūra, balstoties uz Eiropas aresta orderi, vērsās pie Latvijas kolēģiem ar lūgumu izdot Ņikuļinu, kas Latvijā jau bija notiesāts par pretvalstisku darbību, bet šai laikā bija kļuvis par Konstantīnu Mihailovu, jo savulaik viņam tika piemērota procesuālā aizsardzība kā lieciniekam Valsts ieņēmumu dienesta Ludzas rajona nodaļas vadītāja Vjačeslava Liscova slepkavības lietā, līdz ar to viņš bija ieguvis pasi uz Latvijas pilsoņa Mihailova vārda.
2008.gada janvāra beigās Mihailovs tika izdots Lietuvai.
Viņa lietas pirmstiesas izmeklēšanu Lietuvas Ģenerālprokuratūra pabeidza 2009.gada janvārī. Tā apkopota 41 sējumā, un katrā no tiem ir vismaz 200 lappušu.
Pirmstiesas izmeklēšanas dati ļāva spriest, ka Medininku noziegumā vainojama daļa PSRS Iekšlietu ministrijas karaspēka Rīgas OMON vienības locekļu, kuri tā gada 30.jūlijā apmeklēja Viļņas OMON bāzi.
Izmeklēšana lietā par Lietuvas amatpersonu nogalināšanu notiek vēl pret trim bijušajiem Rīgas omoniešiem - Aleksandru Rižovu, Andreju Laktionovu un Česlavu Mļiņņiku, ko Krievija joprojām neizdod Lietuvai. No daudzajiem Lietuvas Ģenerālprokuratūras pieprasījumiem ļaut nopratināt arī iespējamos Medininku traģēdijas lieciniekus un veikt citas procesuālās darbības, Maskava izpildījusi tikai dažus.
Vēl pirms nedēļas Rižovs, Laktionovs un Mļiņņiks pieminēti Abhāzijas medijos sakarā ar apbalvojumiem, ko viņi tikko esot saņēmuši kā "Sanktpēterburgas brīvprātīgie", kas 1993.gadā devušies palīdzēt "Abhāzijas tautai tās Tēvijas karā". Īpašo uzdevumu vienību komandējis Mļiņņiks. Par šiem nopelniem visiem trim piešķirts Abhāzijas Leona ordenis.
Rižovs 2009.gadā Krievijā tika aizturēts par citiem noziegumiem, bet Maskava vilcinājās dot Viļņai atbildi par viņa izdošanu.
Šobrīd Lietuvas mediji vienīgi vēsta, ka izmeklēšana pret trim pārējiem apsūdzētajiem turpinās.
Mihailovam Rīgas apgabaltiesa 2004.gada oktobrī piesprieda brīvības atņemšanu uz diviem ar pus gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem. Saskaņā ar apsūdzību Mihailovs kā OMON darbinieks piedalījies vairākos uzbrukumos cilvēkiem uz Vecmīlgrāvja tilta, Iekšlietu ministrijas (IeM) ieņemšanā, uzbrukumos trim muitas punktiem uz Latvijas un Lietuvas robežas, Latvijas Televīzijas ēkai, Minskas Milicijas skolas filiālei Rīgā, IeM Mācību centram Dubultos u.c.
