Uz Latvijas ceļiem jau redzamas čūsku mīlas rotaļas

Pirms dažām dienām kāda kundze brauca ar velosipēdu pa Siguldu, ieraudzīja uz ceļa tieši sev priekšā čūsku mudžekli un pārbīlī nokrita no velosipēda. Līgatnes dabas taku zvērkope Velga Vītola teic: tas nav nekas neparasts, ka no ziemas miega pamodušās čūskas izlien sildīties uz ceļa. Savukārt vairāku čūsku mudžeklis nozīmē vien pavasara mīlas rotaļas. „Nevajag domāt, ka čūskas ir pamodušās par agru, dzīvnieki zina, ko dara. Jā, mežā ir sniegs, tāpēc dzīvnieks lien sildīties uz ceļa,” stāsta zvērkope, atgādinot, ka vardes, eži un čūskas uz ceļiem būs aizvien vairāk – nevajag baidīties, un arī aiztikt nevajag.

Eži ir pamodušies, sapratuši, ka ir auksti un gribas ēst. „Ja pie mājas ieraugāt ezīti, nevajag krist panikā un nest viņu mājās. Siltās drēbes viņam nevajag. Būtu labi, ja atrastos kāds našķis, ar ko samiegojušos dzīvnieciņu pabarot. Jāatceras, ka ezis ir gaļēdājs, kas pārtiek no vardēm, beigtiem dzīvnieciņiem, kukaiņiem, tārpiem, tāpēc pienu nevajadzētu dot, tā nav eža dabiskā pārtika. Tāpat sviestmaizes nav īstais cienasts ezim. Vispareizāk būtu iedot maltās gaļas piciņu, kādu zivtiņu vai kaķu barības konservus. Sauso barību nevajadzētu dot, jo ezim gribēsies padzerties.

Čūskas gan lieciet mierā, tās nevajag barot,” atgādina zvērkope. Viņa teic, ka drēgnais laiks nav nekas tāds, ko dzīvnieki nevarētu pārvarēt, viņi tīri labi spēj paši atrast pārtiku. Arī stārķi nav badā, viņi atrod vardes, zivtiņas. Vītola pati mežā, kur sniegs nokusis, redzējusi gan odzes un zalkšus, izstīdzējušus kā striķus, gan laiskas vardītes. „Es visiem saku: pavasaris ir atnācis, tas nekas, ka ir sniega kupenas, par to jāpriecājas!”