Somijas zemestrīces epicentrs - netālu no AES
Pirms trīsarpus nedēļām Latviju nopietni varēja apdraudēt avārija Somijas atomelektrostacijā, ko izraisītu zemestrīce. Tomēr eiropiešiem par šīm iespējamajām briesmām netika ziņots.
Laikā, kad visa pasaule sekoja līdzi avārijai Fukusimas atomelektrostacijā, ko izraisīja postošā zemestrīce Japānā, līdzīga nelaime varēja notikt arī pavisam netālu no Latvijas – Somijā. Atbildīgās iestādes par šo avāriju noklusēja un par to medijos netika bilsts ne pušplēsts vārds. Domājams, ka tas notika tādēļ, lai neizraisītu paniku, jo tieši šai laikā visi jau bija baiļu pārņemti ar notikumiem Fukusimas AES.
Noslepeno ziņas par neseno zemestrīci Somijas AES tuvumā
Atomavāriju Somijā arī varēja izraisīt zemestrīce. Par to laikrakstam „Tukuma Neatkarīgās Ziņas” nule pastāstījis Latvijas galvenais seismologs - ģeoloģisko zinātņu doktors, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra seismologs Valērijs Ņikuļins. Viņš Tukuma laikrakstam atklāja: „19. martā Somijā tika reģistrēta zemestrīce, par kuru neviens īpaši nerunāja, taču, kad paskatījos, kur ir zemestrīces epicentrs – pēc četru aģentūru datiem, tuvākā koordināta tikai 15 km attālumā no AES! Bija skaidrs, kāpēc neviens par to īpaši nerunāja... (..) Avīzes par to nerakstīja, radio nerunāja – es šo informāciju zinu, bet – ko ar to iesākt?”
Skepse pret skandaloziem katastrofu pareģojumiem
Ņikuļins gan skeptiski izturas pret dažāda veida pareģojumiem. Viņš ar neuzticību raugās uz Ukrainas ģeofiziķes Emmas Ņesmjanovičas paziņojumu laikrakstā „Vesti Segodņa”, kurš pirms mēneša pamatīgi satracināja visu Latviju. Ņemjanoviča pāris dienas pirms postošās zemestrīces Japānā pareģoja, ka Baltijas valstīs no 14. līdz 18. martam varētu notikt liela dabas katastrofa, visticamāk, zemestrīce. Protams, ka Fukušimas iespaidā šāds apgalvojums pat izraisīja nelielu paniku. Latvijas zinātnieki steidza apgāzt ukraiņu ģeofiziķes apgalvojumus, bet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izplatīja instrukcijas, kā rīkoties zemestrīces gadījumā.
Ņikuļins par skandalozo ukrainietes pareģojumu teic: „Arī pirms diviem gadiem bija līdzīgs raksts. Kur ir tās zemestrīces? Vai ar to viņa bija domājusi zemestrīci Somijā? Gribētu dzirdēt viņas komentāru.... Pret pareģojumiem jāizturas kritiski. Varam salīdzināt – 2009. gadā Skandināvijas un Baltijas reģionā fiksēts 150 vāju zemestrīču, bet – cik Japāna? No 11. marta līdz 15. martam vien – vairāk nekā 400!”
Nav ne jausmas, kas notiek zem Pļaviņu HES ūdenskrātuves
Tomēr tas nenozīmē, ka Latvija var atslābt. Ņikuļins teic, ka arī Latvijā ir iespējamas postošas zemestrīces un ir vairāki īpaši apdraudēti rajoni. Viens no tādiem ir Pļaviņu HES. Vismaz teorētiski...
Ņikuļins norāda: „Mums ir Pļaviņu HES. Vecos pārskatos atradu tektonisko lūzumu kartes fragmentu – pēc tās redzams, ka spēkstacijas vietā ūdenskrātuvi šķērso divi – Aizkraukles un Piebalgas – lūzumi. Kartē attālums līdz kristāliskajam pamatklintājam ir apmēram 1 km. Ja aizvāksim šo 1 km biezo nogulumiežu slāni, lūzuma vietā ieraudzīsim apmēram 50 m dziļu iegruvumu. Neviens īsti nezina – ir šie lūzumi aktīvi vai nav. HES darbinieki veic konstrukciju monitoringu, un viss. Tā ir izmaiņu kontrole ļoti ierobežotā teritorijā, bet kas notiek lūzumos, nav ne jausmas... Senos fotouzņēmumos, pirms tika uzplūdināta ūdenskrātuve, redzams, ka pie Pļaviņām Daugavu šķērso tektoniska plaisa (nereti par šīm plaisām liecina ūdenskritumi). Izmaiņas zemes virskārtā jau liecina par seismiski – tektonisko aktivitāti. Kartē redzams, ka lūzuma līnija pirms HES apraujas – visticamāk, drošības apsvērumu dēļ spridzināšanu pārtrauca, tāpēc nezinām, cik tālu lūzums sniedzas.
Starp citu, esmu runājis ar hidroenerģētiķiem par šo problēmu – viņi to zina, bet neko nedara. Esmu teicis, ka jāveic plašāka pazemes struktūru kontrole. Atbildēja – jā, paskatīšoties, bet viss palicis pa vecam.”
