Rīgā notiek Starptautisks masonu saiets
Šīs nedēļas nogalē Rīgā notiek 5. starptautiskā brīvmūrnieku (masonu) konference „Garīguma laicīgums”, kurā sabrauks masonu Lielie Maģistri no septiņām Eiropas valstīm.
Brīvmūrnieku ložas ir slepenas organizācijas un tādēļ informācija par 15. un 16. aprīlī gaidāmo pasākumu ir visnotaļ skopa. Vien zināms, ka to organizē Polijas brīvmūrnieku loža „Polijas Dižie Austrumiem” (PDA), bet mājastēva lomā būs loža „Moria Rīgas Austrumos”. Jāuzsver, ka, pēc pašu brīvmūrnieku savulaik teiktā, vārds „Austrumi” ložas nosaukumā ietverts tādēļ, ka „gaisma nāk no Austrumiem”.
Brīvmūrnieku Lielie Maģistri diskutēs par reliģijas monopolu
Lapā, ko rīkotāji izveidojuši sociālajā vietnē facebook.com, rakstīts, ka konferences tiks meklētas atbildes uz šādiem jautājumiem:
* vai garīgums ir tikai reliģijas monopols? Vai ir iespējams laicīgais garīgums?
* Ja pastāv laicīgais garīgums, kas sakņojas humānismā un cilvēka ģēnijā, kā brīvmūrniecība to var nest plašākā sabiedrībā?
* Kā brīvmūrniecībā izprotam garīgumu?
* Vai 21. gadsimtā aizvien ir svarīga mūsu cīņa par Baznīcas atdalīšanu no Valsts un izglītības sistēmas atdalīšanu no Baznīcas?
* Kādā veidā mūsu gadsimtā izpaužas reliģisko organizāciju vēlme saglabāt un vairot savu ietekmi laicīgajā pasaulē?
Konferences organizatoru pārstāvis - Rīgas domnieks Jānis Mārtiņš Skuja pavēstījis, ka konference notiks Rīgā, „Hotel Islande” telpās.
Šajās dienās Rīgas domnieks Skuja ievērību arī ieguva ar publiski pavīdējušo ziņu, ka viņam „Swedbank” par ilgstošu teju 115 000 latu lielā hipotekārā kredīta nemaksāšanu atņēmusi dzīvokli Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā.
Patlaban deputāts apsver iespēju pieteikt fiziskās personas maksātnespēju un „celt troksni sabiedrībā”, prasot, lai arī bankas uzņemas līdzatbildību par hipotekārās kreditēšanas bumā neapdomīgi izsniegtajiem kredītiem. Tā kā apgalvojums, ka brīvmūrnieki ietekmē praktiski visu, sevišķi jau politiku un banku sistēmu, ne vienmēr atbilst patiesībai. Vismaz Latvijā...
Kas ir Rīgas brīvmūrnieku loža „Moria”?
Portāls e-misterija.lv raksta, ka Rīgas brīvmūrnieku loža „Moria” pieder Liberālās Brīvmūrniecības tradīcijai, kurā par vienu no svarīgākajiem postulātiem tiek atzīta: personas pilnīga apziņas brīvība. Loža „Moria” „veic Darbu Senajā un Pieņemtajā Skotu Ritā, Pasauļu Dižā Arhitekta Godam un Cilvēces Attīstībai”.
Konferences uzņēmēju – ložu „Moria” 2009. gada 10. oktobrī oficiāli „iesvētīja” ar rituālu PDA Lielmeistars Valdemārs Gņiadeks. Pirms tam Brīvmūrniecības Dižās Austrumu tradīcijas Ložas dibinātājs Latvijā Tadeušs Andžejevskis portālam e-misterija.lv par jaundibināto organizāciju teica:
„Latvijā vēl nav tādas organizācijas kā mūsējā. Brīvmūrnieku organizācijas mēdz būt dažādas - ir vīriešu, ir sieviešu, ir arī jauktās. Uz šo dienu Latvijā nav nevienas jauktās. Mēs būsim pirmā jauktā, kurā būs gan sievietes, gan vīrieši kopā.
Otrkārt, ir tādas, kurās obligāta prasība ir ticība Dievam. Mūsu gadījumā ticībai nav nozīmes, var ticēt un var neticēt. Ir pilnīga brīvība. Un šādas organizācijas vēl nav bijis.”
Lielā slepenībā
Brīvmūrniecība ir starptautiska kustība ar humanitārām idejām, kas brīvmūrniekiem tiek izplatītas viņu ložu „darbos”. Pasaulē ir apmēram pieci miljoni ložu. Tās ir elitāras organizācijas, un par biedru tajās nevar kļūt kurš katrs. Izsenis ložās apvienojušies sabiedrības gudrākie un gaišākie prāti — rakstnieki, dzejnieki, mūziķi, prezidenti, zinātnieki, ārsti, revolucionāri, mistiķi, filozofi, vēsturnieki, karaļnamu pārstāvji, alķīmiķi, ģenerāļi, politiķi. Ložas ir atvērtas cilvēkiem ar atšķirīgiem filozofiskiem, reliģiskiem un politiskiem uzskatiem, te rituālā un filozofiskās diskusijās satiekas personības, kurām citādi varbūt ceļi dzīvē nekrustotos.
Tā kā masonu ložas ir slepenas un to biedri pārsvarā nav zināmi, tad daudzi uzskata, ka tieši brīvmūrnieki savās noslēpumainajās sanāksmēs izlemj „pasaules likteņus”.
Slavenākā latviešu masone
Savulaik par savu dalību mistiskajās organizācijās stāstīja arī eksprezidente Vaira Vīķe – Freiberga. Viņā laikrakstam „Literatūra un Māksla” 1993. gada 24. decembrī atklāja: „Sākumā es, pēc tam mans vīrs Imants un ar laiku arī meita Indra iesaistījāmies Rozes Krusta ordenī un sākām sekot tā programmai ar meditācijām un vingrinājumiem. Tā visu savu pieauguša cilvēka mūžu esmu bijusi praktizējoša mistiķe - cilvēks, kas piekopj misticismu nevis kā intelektuālu novirzi (tas ir, lasa par ezotēriskām tradīcijām, kabalu, hinduismu un tamlīdzīgi), bet kā praksi, kas orientēta uz apziņas stāvokļu trenēšanu, vingrināšanu, izkopšanu. Kādu laiku biju arī Martīnistu ordenī, vēlāk mācījos sahadža jogu.”
Kādreizējais Reliģisko lietu pārvaldes priekšnieks Ringolds Balodis ir teicis, ka
Rozes Krusta ordenī un arī Martīnistu ordenī „apvienojoties ļaudis, kuriem nepatīk saules gaisma, bet tīk saieties slepenos rituālos.” Toties luterāņu mācītājs Juris Rubenis ir skaidrojis, ka Rozes Krusta un Martīnistu ordeņi ir spirituālistu un mistiķu organizācijas, kuru locekļi pretendē uz tā sauktajām ezoteriskajām jeb izredzētajiem pieejamajām zināšanām. Teologs uzsvēra, ka valsts vadītāju dalība šajos ordeņos valsti apdraudēt nevarot.
Jāteic, ka šajās dienās Rīgā notiekošais starptautiskais brīvmūrnieku saiets nav pirmais atjaunotās Latvijas laikā.
Ne jau pirmo reizi
Pirmais lielākais masonu saiets Rīgās pēc neatkarības atjaunošanas notika 2005. gadā. Tas bija divpadsmit Eiropas valstu masonu jeb brīvmūrnieku ložu kongress, kuru apmeklēt varēja tikai speciāli uzaicinātās personas. Toreiz masonu kongresu Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, kurā atklāja arī brīvmūrniecībai veltītu izstādi, atklāja toreizējais Rīgas mērs Gundars Bojārs.
