Latvijas iedzīvotājiem mainīs personas kodus

Šo faktu nenoliedz arī Valsts datu inspekcijas direktore Signe Plūmiņa.

Personas datu aizsardzības kontekstā būtiska ir ne tikai konkrētās personas vārds, uzvārds un adrese, bet arī personas kods, atzina personas datu aizsardzības eksperts Māris Ruķeris. Latvijā vēsturiski ir izveidojies, ka personas koda pirmā daļa ir dzimšanas datums, līdzīgi ir Skandināvijā.

Tiesa gan, pēc Valsts datu inspekcijas direktores atzinuma, Latvijā ir arī cilvēki, kuru personas koda pirmā daļa neatbilst dzimšanas datiem. Vairāku ārvalstu iedzīvotāju personas kodi nesatur cilvēka dzimšanas datus, bet Ungārijā, pēc eksperta teiktā, personas kodu nav vispār.

Pēc eksperta domām, jautājums tehniski ir sarežģītāks par vienkāršotu personas identifikatora – koda pirmās daļas – vienkāršu aizstāšanu.

"Vispirms ir jābūt skaidrībai, kā personas kods – identifikators – tiks lietots, kā piešķirts personām. Šobrīd šo personas kodu piešķir Latvijas pilsoņiem un patstāvīgajiem iedzīvotājiem, atsevišķos gadījumos arī ārvalstniekiem," norāda Ruķeris.

Viņaprāt, vispirms būtu nepieciešama koncepcija par personas unikālo identifikatoru, pēc tam vajadzīgs īpašs likums, kurā noteiktu, kā kodu un kādām personām piešķir. "Tas nozīmētu arī izmaiņas pilnīgi visos valsts reģistros," akcentē Ruķeris.

Savukārt Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa atzinusi, ka no personas datu aizsardzības viedokļa šīs izmaiņas ir pozitīvas, jo tādējādi personas kods būs tikai unikāls personas identifikators un neietvers informāciju par personas dzimšanas datiem un vecumu.

"No personas datu drošības viedokļa, protams, aizstājot personas kodā iekļautos dzimšanas datus ar citiem cipariem, paaugstinātos drošības aspekts. Taču šobrīd ir grūti spriest par izmaksām un laika apjomu, ar ko valstij būtu jārēķinās, lai šo ieceri realizētu dzīvē," avīzei teicis "Lattelecom" meitasuzņēmuma "Lattelecom Technology" izpilddirektors Rinalds Sproģis.

Turklāt, ja patiešām Latvijai personas datu vai cilvēktiesību aizsardzības vai kādu citu iemeslu dēļ, piemēram, pēc ES uzstādījuma nāksies mainīt cilvēku unikālo identifikatoru – personas koda pirmo daļu, tad daļa laikraksta aptaujāto ekspertu sagaida, ka šis process izmaksās vairākus miljonus, jo attiecīgi visās datubāzēs un reģistros attiecīgi būs jānomaina konkrētā cilvēka kods vai tā daļa.

"Lai novērtētu izmaksas, jāskatās, kā ir veidota Iedzīvotāju reģistra informācijas sistēma, bet domāju, ka izmaiņas ieviest noteikti ir iespējams, un no tehnoloģiskā viedokļa tas varētu nebūt pārāk sarežģīti, ja vien netiek būtiski mainīta koda struktūra. Tomēr jāņem vērā, ka tā ir tikai daļa no izmaksām, ko veidotu arī visu personu apliecinošo un citu dokumentu ar kodu nomaiņa," norādījis DPA valdes loceklis Juris Vilders.

Proti, jāzina arī konkrēta izvēlētā stratēģija, piemēram, vai jaunais personas kods tiek piešķirts tikai jaundzimušajiem, vai tāda to var nomainīt arīdzan persona, kam iepriekš ticis piešķirts pašreizējais personas kods.

Informācijas sistēmu turētājiem šāda personas koda izmaiņa vairumā gadījumu neradītu nepieciešamību veikt būtiskas izmaiņas šajās sistēmās, jo visas valsts un komersantu uzturētās informācijas sistēmas, kuras izmanto Iedzīvotāju reģistra datus, jau kopš 2007.gada pilnībā tiek veidotas tā, ka atļauj izmantot arī personas kodus, kas veidoti no jebkuras skaitļu kombinācijas, ja vien tie atbilst noteiktajam veidošanas algoritmam, norādījusi Bāliņa.

"Protams, nevar pilnībā izslēgt izmaiņas nepieciešamību atsevišķās, ar Iedzīvotāju reģistru nesaistītās informācijas sistēmās, ja tās nav veidotas, ievērojot minētos principus, taču šādu izmaiņu ietekme nav uzskatāma par nozīmīgu," teikusi LIKTA prezidente.

Laikraksts arī informē, ka šāda diskusija Eiropas Komisijā notiek jau ilgāku laiku, un tā tieši attiecas arī uz Latviju, jo mūsu iedzīvotāju reģistra personas koda pirmie seši cipari satur personas dzimšanas datumu.

Diskusijas pamats Eiropā ir ne tik daudz datu drošība kā cilvēka tiesības uz privāto dzīvi. Proti, pēc personas koda var noteikt cilvēka vecumu, un cilvēka vecums ir cilvēka privātie dati. Tikai viņš pats var izlemt, kurā gadījumā ir pieļaujams sniegt informāciju par savu vecumu.