1. Emocionāli veselīgākais – to, kas nomāc, pārrunāt ar partneri. Sarunā, lai tā būtu produktīva, svarīgi izvēlēties īsto nostāju – nefokusēties uz otru, bet gan pašai uz savām izjūtām. Praktiski tas nozīmē – nerunāt par to, ko otrs dara vai nedara (un nevērtēt to), bet gan sacīt – „kad tu pievērs tik lielu uzmanību savas kolēģes kājām, tas man liek justies...”. Citādi tas izklausīsies pēc uzbrukuma, un, kad uzbrūk, cilvēkam gribot negribot jāaizstāvas. Labs risinājums – ar greizsirdības jautājumu kopā aiziet pie pāra terapeita. Kaut vai uz vienu vizīti. Psihoterapeits ieteiks dažus noderīgus paņēmienus, kā veiksmīgāk sarunāties.
2. Otrs veids – psihoterapeitu valodā runājot, pārstrādāt konfliktu iekšēji. Tas nozīmē – izprast savas jūtas (kas manā pieredzē ir tāds, ka es notiekošo uztveru tik saasināti?) un līdz ar izpratni mainīt savu uzvedību. Ja izvēlies šo ceļu, izvēlies arī atbildību par savu dzīvi. Atteikusies no iedomas panākt, lai mainītos vīrietis, tu izraujies no strupceļa un mainies pati. Laipni lūgta pieaugušo pasaulē!
