Kūlas ugunsgrēkā gājusi bojā sieviete

Vakar pēcpusdienā 78 gadus vecu sievieti, kas bija guvusi ļoti plašus apdegumus, atraduši kaimiņi un izsaukuši ātro palīdzību. Mediķi sievieti nogādājuši slimnīcā, kur viņa vēlāk mirusi.

Acīmredzot ugunsgrēku nodzēsuši paši iedzīvotāji, jo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā šāds izsaukums nebija pieteikts, sacīja Bukša.

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no 27. aprīļa plkst.6.30 līdz 28.aprīļa plkst.6.30, Latvijā reģistrēts 81 ugunsgrēks, tai skaitā 51 reizi degusi kūla, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) operatīvā informācija. VUGD darbinieki arī piedalījušies divos meža ugunsgrēka dzēšanas, kā arī piecos glābšanas darbos.

VUGD uzsver, ka, dedzinot kūlu, cilvēki apdraud gan savu, gan arī apkārtējo īpašumu, veselību un pat dzīvību. Pēdējos gados kūlas ugunsgrēkos cilvēki gan nebija gājuši bojā, taču daudzi ir cietuši.

Kā uzsver ugunsdzēsēji, pērnā zāle tiek dedzināta tikai tajās vietās, kur rudenī tā nav nopļauta. Tomēr kūlas dedzināšana nav pareizais veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas.

Ministru kabineta "Ugunsdrošības noteikumi" paredz, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Noteikumu 20. punkts paredz, ka objekta teritorija sistemātiski jāattīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām desmit metrus plata josla jāattīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Cita starpā minētajā normatīvajā aktā noteikts, ka zemes īpašnieks (vadītājs) veic visus nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par kūlas dedzināšanu fiziskām personām draud naudas sods no 200 līdz 500 latiem vai pat administratīvais arests uz laiku līdz 15 diennaktīm. To nosaka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. pants "Ugunsdrošības prasību pārkāpšana", kurā cita starpā paredzēta atbildība tieši par kūlas dedzināšanu. Par šajā pantā minētajiem pārkāpumiem iedzīvotājus var sodīt gan policija, gan arī ugunsdzēsēji.

LETA