Līdz ar laika apstākļu maiņu mazinās kūlas ugunsgrēku skaits
Līdz ar jaunās zāles parādīšanos, kā arī vēsāku un lietaināku laika apstākļu iestāšanos pēdējās dienās ir samazinājies valstī reģistrēto kūlas ugunsgrēku skaits, apstiprināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Inga Vetere.
Kopš 17.aprīļa ik diennakti Latvijā tika fiksēti vairāk nekā 50 kūlas ugunsgrēki, bet visaktīvāk pērnās zāles dedzinātāji uzdarbojās Lielajā piektdienā, 22.aprīlī, kad uz kūlas ugunsgrēkiem VUGD darbiniekiem nācās izbraukt 96 reizes. Taču 29.aprīlī valstī reģistrēto kūlas ugunsgrēku skaits pirmo reizi nepilnu divu nedēļu laikā nokritās zem 50, proti, šajā dienā Latvijā tika fiksēti 42 sausās zāles dedzināšanas gadījumi. 30.aprīlī VUGD reģistrēja 45 kūlas ugunsgrēkus, bet 1.maijā - 44, savukārt 2.maijā - vairs tikai 24.
Ugunsdzēsēji kūlas ugunsgrēku skaita samazināšanos saista ne tikai ar vēso laiku un nokrišņiem, bet arī ar "sezonas" tuvošanos noslēgumam. Vetere aģentūrai LETA uzsvēra, ka arī pēdējās siltajās un saulainajās dienās Latvijā reģistrēto kūlas ugunsgrēku skaits vairs nebija tik liels kā pāris nedēļas iepriekš.
Kopumā šopavasar dzēsti 1453 kūlas ugunsgrēki, bet pērn visa gada laikā tika fiksēti 1695 sausās zāles dedzināšanas gadījumi, 2009.gadā - 2054, 2008.gadā - 1092, savukārt 2007.gadā - 2651. Vislielākais kūlas ugunsgrēku skaits pēdējo desmit gadu laikā fiksēts 2006.gadā, kad dzēsti 7083 kūlas ugunsgrēki, liecina VUGD apkopotā statistika.
Kūlas ugunsgrēku dzēšanas darbos šopavasar sabojātas divas VUGD tehnikas vienības, abas Latgales reģionā. Šīs sabojātās tehnikas remonts izmaksājis nedaudz vairāk par 1000 latu. Izbraucot uz kūlas ugunsgrēkiem, iztērēts benzīns 4560 latu vērtībā un dīzeļdegviela 7642 latu vērtībā, liecina VUGD apkopotā statistika.
VUGD atgādina, ka, dedzinot kūlu, cilvēki apdraud gan savu, gan arī apkārtējo īpašumu, veselību un pat dzīvību. Kā uzsver ugunsdzēsēji, pērnā zāle tiek dedzināta tikai tajās vietās, kur rudenī tā nav nopļauta. Tomēr kūlas dedzināšana nav pareizais veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas.
Ministru kabineta "Ugunsdrošības noteikumi" paredz, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Noteikumu 20.punkts paredz, ka objekta teritorija sistemātiski jāattīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām desmit metrus plata josla jāattīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Cita starpā minētajā normatīvajā aktā noteikts, ka zemes īpašnieks (vadītājs) veic visus nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.
Par kūlas dedzināšanu fiziskām personām draud naudas sods no 200 līdz 500 latiem vai pat administratīvais arests uz laiku līdz 15 diennaktīm. To nosaka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179.pants "Ugunsdrošības prasību pārkāpšana", kurā cita starpā paredzēta atbildība tieši par kūlas dedzināšanu. Par šajā pantā minētajiem pārkāpumiem iedzīvotājus var sodīt gan policija, gan arī ugunsdzēsēji.
LETA
