Ar jaunu likumu Latvijas darba tirgū plāno atgriezt vecāka gadagājuma cilvēkus

Savus priekšlikumus un argumentus par labu "Senjoru likuma" pieņemšanai LSKA nosūtīja parlamentārajai komisijai 25. februārī, atvērto durvju dienā Saeimā, kas veltīta Pasaules nevalstisko organizāciju dienai. Šajā dienā pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem otro gadu pēc kārtas bija iespēja tikties un pārrunāt aktuālos jautājumus ar parlamenta komisiju locekļiem.

"Mēs esam gandarīti, ka parlaments izprot saiknes nozīmi starp likumdevēju un pilsonisko sabiedrību. Tas ļauj ātrāk un kvalitatīvāk apzināt sabiedrībā pastāvošās problēmas un tās novērst, tādējādi uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti. "Senioru likums" būtu viens no instrumentiem veco ļaužu labklājības nodrošināšanai," uzsver LSKA valdes priekšsēdētāja vietniece Lilita Kalnāja.

LSKA daudzu gadu garumā analizē veco ļaužu problēmas un iespējamos to risināšanas ceļus, kas regulāri tiek iekļauti apvienības izstrādātajā senioru interešu ilgtspējīgas aizsardzības programmā. Pēdējos gados organizācija vairākkārt iesniegusi Saeimā materiālus par problēmām, ar kurām saskaras gados vecāki cilvēki. Tomēr, kā norāda LSKA, "asie jautājumi" praktiski nemainās.

LSKA struktūrvienības "Senioru Saeima" vadītāja Barba Girgensone norāda, ka, neraugoties uz pensiju indeksācijas jautājuma noregulējumu, pārbīdēm bāzes pensijas apspriešanā, veiksmīgo sociālo dialogu ar Labklājības ministriju un citām pozitīvām izmaiņām, paliek neskaidrs atbildības un pilnvaru sadalījums starp valsts un pašvaldību institūcijām darbā ar veciem cilvēkiem.

"Nav pietiekami skaidri definēti principi darbam ar veciem cilvēkiem un šīs darbības specifika. Tāpat viņu līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesos paliek vāja un apgrūtināta," saka Barba Girgensone.

Lilita Kalnāja uzsver, ka "senioru likums" ir nepieciešams, jo tas motivēs vecāka gadagājuma cilvēkus aktīvāk iesaistīties izglītības procesos, integrēties darba tirgū, iesaistīties aktivitātēs, kas vērstas uz nodarbinātības paaugstināšanu, kā arī nodarboties ar darbību, kas veicina veselības stiprināšanu un fizisko attīstību. "Tas veicinās veco ļaužu labklājību, sociālo integrāciju, iesaistīšanos nevalstisko organizāciju un politisko partiju darbībā, kā arī viņu iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos, īpaši politiskajos," skaidro Lilita Kalnāja.

LSKA valdes priekšsēdētāja vietnieks cer, ka likumdevēji atbalstīs šo iniciatīvu. "Patīk mums tas vai ne, bet piektā daļa Latvijas iedzīvotāju ir veci cilvēki, un paredzams, ka nākotnē šis skaitlis tikai augs. Tāpēc īpaša senioru likuma izstrāde jau kļuvusi par nepieciešamību. Vecāka gadagājuma cilvēkiem ir jābūt iespējai iesaistīties lēmumu apspriešanā, kas ietekmē politiku viņu attieksmē, pirms to pieņemšanas, kā arī jābūt informētiem par pasākumiem, kas vērsti uz to, lai radītu apstākļus, kuros viņi spēs saglabāt ekonomisko patstāvību."