Zaudējot ienākumus, vidējā ģimene varētu iztikt 1.5 mēnesi

Pētījuma autori uzskata, ka tas liecina, ka Latvijas mājsaimniecības joprojām ir finansiāli neaizsargātas pret ienākumu zaudēšanu, jo neveic uzkrājumus pat minimāla "drošības spilvena" - trīs mēnešalgu - apjomā.

Pašlaik bez pārmērīgām grūtībām vismaz 10% no ienākumiem spētu uzkrāt tikai 13% no mājsaimniecībām. Lielākā daļa aptaujāto (61%) norādīja, ka pašlaik mājsaimniecībā uzkrāt 10% no ienākumiem viņiem nebūtu pa spēkam arī tad, ja ģimene atteiktos no ļoti daudzām lietām.

Mājsaimniecības, kurām ir parādsaistības, parādsaistību segšanai novirza vidēji 29% no ikmēneša ienākumiem. Savukārt no visām mājsaimniecībām šis rādītājs ir 10%.

Salīdzinot ar 2010.gada nogalē veiktās aptaujas datiem, par 5% ir palielinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kurām naudas uzkrājumu nav vispār - no 24% uz 29%.

SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš saka, ka, lai arī vairums iedzīvotāju uzskata, ka pašlaik ir piemērots brīdis uzkrājumu veikšanai, tomēr dati liecina, ka to mājsaimniecību īpatsvars, kurām ir uzkrājumi un to, kuras uzkrājumus spētu veikt, arvien nedaudz samazinās. Tas liecinot gan par to, ka krīzes iespaidā mājsaimniecību ienākumi turpina samazināties, gan to, ka mājsaimniecības vēl aizvien turpina pamazām notērēt savus jau iepriekš veiktos uzkrājumus.

Aptauja arī atklāj, ka Latvijas mājsaimniecības savu budžetu joprojām plāno tikai īstermiņā un kopējais plānošanas periods nepārsniedz divus mēnešus.

Jaunākajā pētījumā noskaidrots, ka kopš 2010.gada rudens arvien ir tendence pieaugt to mājsaimniecību īpatsvaram, kurās budžets netiek plānots vispār (no 23% 2010.gada rudenī līdz 28% šī gada pavasarī). Turklāt, neskatoties uz to, ka lielākā daļa (68%) Latvijas mājsaimniecību joprojām norāda, ka plāno savu budžetu, kopējais saplānotais laika periods ir vien 1,8 mēneši. Savukārt 43% mājsaimniecību savu budžetu plāno vienu mēnesi uz priekšu.

Vēlme uzkrāt ir vidēji katrā otrajā mājsaimniecībā. Lai gan dati liecina, ka reālus uzkrājumus veic tikai neliela daļa mājsaimniecību, vairāk nekā puse (52%) norādīja, ka "brīvos līdzekļus" daudz labprātāk uzkrātu, nekā tērētu. Savukārt "brīvo līdzekļu tērēšanai" priekšroku dod 29% respondentu.

"Dati apstiprina lielas sabiedrības daļas ne pārāk nopietnu attieksmi pret naudu un savām finansēm, jo saskaņā ar aptaujas datiem tikai 41% iedzīvotāju regulāri uzskaita savus izdevumus. Savukārt 56% apgalvo, ka to nedara. Nav šaubu, ka rūpīgāka savu tēriņu kontrole ļoti lielai daļai iedzīvotāju ļautu izvairīties no sāpīgiem finansiāliem satricinājumiem, kuri uzkrājumu trūkuma un pašu finansiālās bezatbildības dēļ ir neizbēgami," pārliecināts ir Kaktiņš.

Pētījuma dati iegūti SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. Katrā aptaujas reizē tiek aptaujāti ne mazāk kā 1000 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.

Kasjauns.lv/LETA/Foto:Bulls Press