Puse Eiropas jauniešu gatavi strādāt vai studēt citā valstī
53% Eiropas jauniešu vēlas strādāt vai ir ļoti ieinteresēti studēt citā Eiropas valstī, taču finanšu līdzekļu trūkums daudzus no viņiem attur spert pirmos soļus šajā virzienā, lai daļu sava mācību laika pavadītu ārzemēs, liecina jaunākās "Eirobarometra" aptaujas dati.
Aptauja rāda milzīgu atšķirību starp jauniešu vēlmi strādāt ārzemēs un faktisko darbaspēka mobilitāti: mazāk nekā 3% Eiropas nodarbināto iedzīvotāju šobrīd dzīvo ārpus savas mītnes valsts.
"Aptauja liecina, ka jaunieši izrāda lielu interesi un vēlmi strādāt ārzemēs. Tās ir labas ziņas Eiropai, taču diemžēl tiem joprojām jāsaskaras ar pārāk daudziem šķēršļiem. Mums jauniešiem ir jāatvieglo iespējas mācīties, izglītoties vai strādāt ārzemēs un jāpalielina viņu informētība par finansiālo atbalstu, kas pieejams tādās Eiropas Savienības programmās kā "Erasmus", kas varētu palīdzēt tiem gūt pirmos iespaidus par dzīvi ārpus savas mītnes valsts. Divas lielākās problēmas, ar ko mēs saskaramies šobrīd, ir jauniešu bezdarbs un zemais ekonomiskās izaugsmes līmenis. Daļa no iespējamā risinājuma ir lielāka studentu un nodarbināto iedzīvotāju mobilitāte," norāda Eiropas izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu.
Pētījumi liecina, ka studenti, kas pavada daļu studiju vai apmācības laika ārpus savas valsts, uzlabo savas nodarbinātības iespējas, un pastāv lielāka varbūtība, ka viņi vēlāk dzīvē strādās ārzemēs. Darba devēji novērtē viņu apgūtās prasmes, piemēram, spēju sazināties svešvalodā, pielāgošanās spējas un personīgās saskarsmes prasmes.
Aptaujas rezultāti liecina, ka tikai viens no septiņiem (14%) Eiropas jauniešiem ir bijis ārzemēs, lai iegūtu izglītību vai piedalītos apmācībā. Daudzi to nedara līdzekļu trūkuma dēļ. 33% no jauniešiem, kas gribētu doties uz ārzemēm, apliecināja, ka nevar to atļauties, bet gandrīz divas trešdaļas jeb 63% personu, kas devās uz ārzemēm, izmantoja privāto finansējumu vai ietaupījumus.
"Eirobarometra" aptauja veikta 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī Norvēģijā, Īslandē, Horvātijā un Turcijā. Laikposmā no šā gada 26.janvāra līdz 4. februārim pa telefonu tika intervēti 57 000 cilvēku.
LETA
