Sudraba: es nejūtu, ka Zatlers būtu īsts līderis

­­

"Viena lieta ir formālās pilnvaras, otra - cilvēka spējas, enerģija un vēlme mainīt procesus. Domāju, ka prezidents ir tā amatpersona, kas pirmkārt sevī iemieso valsts vērtības, kas nes valsts vērtības sabiedrībai," intervijā "SestDienai" sacījusi Sudraba, uzsverot, ka ievēlēšanas gadījumā viņa, pirmkārt, kā vērtību nestu godīgumu - "ja ir godīgums, ir arī uzticēšanās, kas ir ļoti vajadzīga, lai mēs varētu valstī pozitīvi attīstīties".

Taujāta, vai viņa būtu gatava cīnīties ar Zatleru par prezidenta amatu, Sudraba izteikusies, ka pašlaik neredz, ka šāda cīņa būtu nepieciešama, "jo deputāti - jau vairākas frakcijas - ir pateikušas, ka atbalsta esošā prezidenta pārvēlēšanu".

Tomēr, ja deputāti gribētu viņu redzēt prezidenta amatā, tad arī viņa to vēlētos, "jo ļoti gribu dzīvot valstī, ar kuru varu lepoties". Sudraba gan nepiekristu kandidēt, ja izvirzītājs būtu kāds individuāls deputāts, "jo mans mērķis nav pierakstīties šajā procesā un tur parādīties". Valsts kontroliere "godīgi, liekot roku uz sirds", apgalvo, ka līdz šim "neviens no politiskajiem spēkiem, no Saeimā pārstāvētajām partijām" viņu joprojām nav uzrunājis.

Atbildot uz jautājumu, vai viņa vēlas būt Valsts prezidente, Sudraba tieši neatbild, sakot: "Domāju, ka būtiskāka ir saruna par to, kādā Latvijā vēlamies dzīvot. Ļoti būtiski ir uzdrīkstēties mainīt varas un sabiedrības attiecības. Dzīvojam valstī, kurai pēc konstitūcijas vara pieder tautai, bet faktiski ar tautu īpaši pēdējos gados maz kur rēķinās. Uzdrīkstēšanās ir ieklausīties tautā un censties likvidēt plaisu, kas ir starp varu un sabiedrību, jo valsts attīstība manā skatījumā ir iespējama tikai tad, ja ir vienotība, ja nav sašķeltības, ja nav naida. Tikai tādā vidē var vienoties par valsts kopīgajiem attīstības mērķiem un uz tiem tiekties."

"Nekad neviens amats nav bijis mans pašmērķis. Varbūt politikā vairāk nekā citur tā ir tāda sajūtu tirgošana, noticēšana sajūtām. Vai to, kas man šķiet būtisks, ir iespējams panākt? Vai tādas pašas sajūtas un vēlmes ir arī Saeimas deputātiem? Viens cilvēks jau neko nevar izmainīt, tāpēc tā ir uzdrīkstēšanās - turpināt dzīvot kā līdz šim, ko man negribas, vai mēģināt kaut ko mainīt," turpinājusi Sudraba.

Pirmais darbs, Sudrabai kļūstot par Valsts prezidenti, būtu vienoties par to, kādā Latvijā vēlamies dzīvot. "Lai definētu, kas ir mūsu kopējais mērķis. Veidojot ekspertu grupu, noteikti iesaistot visu frakciju Saeimas deputātus, piesaistot nevalstiskās organizācijas, var atrast atbildes uz šiem jautājumiem". "Jau pagājušajā gadā sagatavojām priekšlikumus Saeimai, ka jāmaina plānošanas process un budžeta sastādīšana. Vispirms ir jābūt reālam plānam, pēc kura mēs dzīvojam: ko vēlamies sasniegt, kā plānojam to sasniegt. Neatbalstu, ka darbības notiek vienai dienai, izvirzot sasniedzamo rezultātu ļoti vienkāršotā izpratnē: pasakot, par cik jākonsolidē līdzekļi un kāds budžeta deficīts jāsasniedz," piebildusi Sudraba.

Intervijā ar “SestDienu” valsts kontroliere atbildējusi arī uz personiskākiem jautājumiem. Atšķirībā no Zatleru ģimenes, kuru mājās dzīvoja trusis Lisis un tagad mitinās no patversmes paņemtais kaķis Čārlijs, Sudrabas kundzei nekādu mājas mīluļu nav. “Nē, man nav mājdzīvnieku, jo nevaru iedomāties dzīvniekus dzīvoklī,” viņa teikusi “SestDienai”.

Viens no delikātākajiem jautājumiem, uz kuru nākas atbildēt cilvēkam, strādājot publiskā amatā, ir jautājums par privāto dzīvi un ģimenes stāvokli. Ingunai Sudrabai savu dzīvi līdz šim šajā ziņā izdevies saglabāt neskartu. “Ja kļūsiet par prezidenti, Jums tiks uzdoti jautājumi par vecākiem, par to, kāpēc jums nav vīra un kā sabiedrībā apmeklēsiet valsts reprezentācijas pasākumus. Esat tam gatava?” valsts kontrolieri izvaicā “SestDiena”. Jautāta par ģimenes neesamību, Inguna Sudraba atbild, ka katram savs liktenis. “Ja cilvēkiem būtiskāki šķiet šādi jautājumi, nevis kā padarīt šo valsti labāku, man vienkārši žēl. Bet atbildēšu uz visiem jautājumiem,” saka Sudraba.

Kasjauns.lv, LETA/ Foto: Evija Trifanova/ LETA