Bērziņa rekordpensiju nodrošinājuši Lembergs un Šķēle
Par savu rekordpensiju – vairāk nekā 4400 latiem mēnesī – Valsts prezidenta amata kandidāts, bijušais baņķieris Andris Bērziņš vislielāko pateicību ir parādā bijušajiem "Unibankas" (tagad "SEB bankas") padomes locekļiem Lembergam un Šķēlem.
Tieši Aivara Lemberga, Andra Šķēles, Andra Grūtupa un Edmunda Krastiņa kompetencē bija bankas valdes atalgojuma jautājumi, raksta portāls "Pietiek.com".
Pateicoties viņiem, Bērziņš 1993.–2003.gadā bankā tikai atalgojumā vien saņēmis vismaz 1,2 miljonus latu, turklāt sociālo iemaksu summu, kas par viņu samaksāta visos bankas vadītāja postenī pavadītajos gados, Bērziņš pensijā jau atguvis ar uzviju, raksta portāls.
Laikā, kad "Unibankā" nopietna akciju daļa piederēja Latvijas valstij – līdz brīdim, kad Bērziņa vadībā kredītiestāde bija veikusi riskantus ieguldījumus Krievijas vērtspapīros un sakarā ar tiem cietusi vismaz 15 miljonu latu zaudējumus, - bankas padomes locekļi tika izvēlēti pēc politiskiem apsvērumiem, un tajā ir pabijusi vesela plejāde pazīstamu Latvijas politiķu, norāda "Pietiek.com".
Tā 1996.gadā, kā informē tagadējā "SEB banka", "Unibankas" padomes priekšsēdētājs bija tā sauktās "Valmieras grupas" pārstāvis, vēlākais Tautas partijas redzamais pārstāvis Edmunds Krastiņš, savukārt padomes locekļi bija Aivars Lembergs (līdz 1996.gada decembra sākumam), Andris Šķēle, Viktors Kulbergs, Andris Piebalgs un Jānis Slesars. Tāpat "Unibankas" padomē pabijis arī Šķēles draugs, vēl viens "Valmieras grupējuma" pārstāvis, advokāts Andris Grūtups.
Tieši šie cilvēki lēma par "Unibankas" vadības atalgojumu 1997.gadā, kad tas saskaņā ar bankas 1998.gada pārskatu sasniedza rekordaugstu atzīmi – trim valdes locekļiem, tostarp Bērziņam atalgojumā kopā tika samaksāti 652 000 latu. 1998.gadā atalgojums pieciem bankas valdes locekļiem bija 333 000 latu, 1999.gadā septiņiem valdes locekļiem – 633 000 latu. Kopā četros gados no 1996.gada līdz 1999.gadam Bērziņam, pēc "Pietiek.com" aprēķiniem, atalgojumā daļēji valstij piederējušajā bankā tikuši izmaksāti vismaz 450 000 latu.
Reizē ar iespaidīgajiem vienreizējiem ienākumiem "Unibankas" padome, izlemjot šajos četros gados tik apjomīgi atalgot Bērziņu un pārējos valdes locekļus, lielā mērā nodrošināja viņam arī pašreizējo Latvijas rekordpensiju – 4400-4900 latu mēnesī, norāda portāls.
1996.gadā stājās spēkā jaunais Pensiju likums, kurš noteica četrus gadus – 1996.–1999. gadu, kuru laikā veiktās sociālās iemaksas tika attiecinātas uz visu padomju laiku. Turklāt 1996.gadā vēl nebija noteikti arī sociālo iemaksu griesti, tas ir, nodokli varēja maksāt no visa atalgojuma, savukārt 1997.gadā, kā skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, sociālajām iemaksām tika ieviesti "griesti" – 12 000 latu gadā.
Tas nozīmē, ka 1996.-1999.gadā par Bērziņa nākotnes pensiju no bankas līdzekļiem sociālajās iemaksās, pēc "Pietiek.com" aprēķiniem, tika iemaksāti ne vairāk kā 70 000 līdz 80 000 latu. Savukārt pašlaik prezidenta posteņa kandidāts šādu summu, kā rāda viņa amatpersonas deklarācijas, savā rekordpensijā saņem nepilna pusotra gada laikā, jo Bērziņa deklarētā pensija gada laikā ir 53 000 līdz 58 000 latu, raksta portāls.
Visā Bērziņa darbības laikā "Unibankā" par viņu atbilstoši bankas padomes noteiktajam atalgojumam, pēc "Pietiek.com" aprēķiniem, veiktas sociālās iemaksas 170 000 līdz 180 000 latu apmērā. Šo naudu kopš pensionēšanās brīža Bērziņš jau ir saņēmis ar uzvijām – kopš 2007.gada līdz pagājušā gada beigām viņš rekordpensijā ir saņēmis vismaz 219 000 latu.
Ne Šķēles, ne Lemberga komentāru par apstākļiem, kuros Bērziņam tika noteikts iespaidīgais atalgojums, liekot pamatu viņa rekordpensijai, "Pietiek.com" neizdevās iegūt. Savukārt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nav tiesīga oficiāli atklāt pensiju kapitālu, kas uzkrāts konkrētām personām.
Pats Bērziņš "Pietiek.com" apgalvoja, ka savas algas apmēru 90.gadu otrajā pusē neesot nekādi ietekmējis un nemaz vairs atceroties, cik liela tā bijusi.
Pateicību to "Unibankas" padomes locekļu priekšā, kuri viņam tolaik noteikuši tik lielu algu, Bērziņš neizjūtot. "Tad jūs tagad man gribat prasīt, vai man nebūs jāsāk viņiem kaut kas par to maksāt? Nē, nē, to es netaisos darīt, to es varu droši apgalvot," portālam sacīja Bērziņš.
Prezidenta kandidāts arī uzskatot – tā esot bijusi tikai sakritība, ka viņa alga bijusi tik liela tieši tajos gados, kas ņemti vērā, vēlāk aprēķinot pensiju. Bērziņš uz savu vispārējo ienākumu un uzkrājumu fona ikmēneša pensijas pārskaitījumus kontā nemaz neesot manījis, raksta portāls.
Kasjauns.lv/LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA
