Igauņi atbalsta, bet lietuvieši nosoda Zatlera lēmumu

Zatlera sakarā starp Latviju un Lietuvu pat izvērties diplomātisks skandāls. Pēc Zatlera lēmuma Lietuvas vēstnieks Latvijā Antans Vaļonis savas valsts portālam delfi.lt teica, ka rosinājums atlaist Saeimu ir dēvējams par Latvijas prezidenta „politisku atriebību” Saeimai. Viņš uzsvēra: „Prezidents šādi rīkojas dažas dienas pirms vēlēšanām. Te ir kaut kāds apvērsuma gars... Viss pēc konstitūcijas, taču rīcības iemesli ož ne pārāk patīkami.”

Vaļonis arī teica, ka Zatlera lēmums esot izdevīgs promaskaviskajiem spēkiem. Krievvalodīgie balsstiesīgie Latvijas iedzīvotāji būs ļoti aktīvi un viņi varot uzvarēt, jo Rīgā „vien vairāk nekā puse iedzīvotāju nav etniskie latvieši”.

Latvijas Ārlietu ministrija un Rīgas pils pirmdien aicinājusi Lietuvas vēstnieku izskaidrot savus izteikumus medijos par Zatlera lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu. Vēstnieks izplatīja paziņojumu, kurā „no sirds atvainojas”. Viņš skaidroja, ka viņa teiktais esot nekorekti pārtulkots krievu valodā un viņam „mutē esot ielikti vārdi”, kurus viņš nemaz neesot teicis. Tomēr lietuviešu mediju norāda, ka Vaļonis alojas, jo intervija ir ierakstīta diktofonā un žurnālisti vēstnieka teikto neesot izkropļojuši.

Lietuvas ārlietu ministrs Audronis Ažubalis pirmdien vēstnieku Vaļoni nostrostējis un viņam norādījis, ka „diplomātiem ir tiesības komentēt tos vai citus jautājumus, taču viņu pienākums ir to darīt korekti un ar cieņu pret valsts suverenitāti un tās politiķiem”.

Skandāls beidzās ar to, ka otrdien, 31. maijā Vaļonis pēc tikšanās ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti atkāpies no amata saistībā ar saviem izteikumiem attiecībā uz Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera lēmumu ierosināt Saeimas atlaišanu.

„Apdraudēta Latvijas stabilitāte!”

Savukārt Lietuvas Seima Ārlietu komisijas vadītājs Emanuelis Zingeris teic, ka Zatlera lēmums stabilitāti Latvijā nenesīs: „Tas, bez šaubām, ir viņu iekšēja lieta, bet tas tomēr ir dīvains lēmums. Man liekas, ka tā (Saeimas atlaišana, jaunas vēlēšanas) ir pārāk liela greznība Latvijas demokrātijai, tas sašūpos Latvijas stabilitāti, vēl jo vairāk Latvijā pietiek savstarpēji konkurējošu spēku un nav tā, ka Latvijā vēlēšanās piedalās divas galvenās partijas. Pie Zatlera lēmums ir dīvains arī tādēļ, ka Saeimas vēlēšanas ir notikušas nesen, pirms dažiem mēnešiem”.

Savukārt Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess saprot sava Latvijas kolēģa lēmumu. Viņš norādījis, ka izprot katru konsticionālu un demokrātisku soli, kas mazina korupciju.:

„Pēdējā laikā esmu ticies ar Valdi Zatleru. Svētdien pa telefonu ar viņu pārrunājām izveidojušos situāciju. Saprotu iemeslus, kāpēc Latvijas prezidents pieņēmis šādu negaidītu lēmumu,” sacīja Ilvess.

Igaunijas prezidents teic, ka Zatlera lēmums radīs uzticamību valstij gan valsts iekšienē, gan starptautiskā sabiedrībā. Tas, ka cīnās pret korupciju nozīmē to, ka iestājas pret sistēmu, kurā netiek ņemta vērā ne tautas griba, ne ievēroti likumi, kas ir apdraudējums gan iekšējai, gan ārējai drošībai.

„Latviešiem jābūt pateicīgiem Zatleram”

Toties Igaunijas parlamenta Rīkikogu Eiropas Savienības lietu komisijas vadītājs Marko Mihkelsons paziņojis, ka Zatlera solis ir bijis „vienīgais iespējamais”: „Cits jautājums, vai jaunās vēlēšanās vēlēšanas būs atklātākas un Latvijas iekšpolitikā ieviesīs skaidrību.” Mihkelsons norādīja, ka demokrātiskās valstīs politiskās krīzes nav retums, tādēļ viņš netic, ka Saeimas atlaišana iespaidos Latvijas ārpolitiku.

Igauņu politologs Tomass Alatalu teicis, ka latviešiem jebkurā gadījumā jābūt pateicīgiem Zatleram par to, ka viņš nebaidījās runāt, jo pašreizējā Latvijas Saeima, kas ir „labi iekārtojies un bailīgs parlaments”, valstij neko labu nesola.