Valsts prezidenta amatā ievēlēts Bērziņš

Par otru augstā amata kandidātu - pašreizējo Valsts prezidentu Valdi Zatleru - nobalsoja 41 tautas kalpi, bet pret 56 deputāti.

Pret abiem prezidenta amata kandidātiem bija nobalsots ar trim vēlēšanu zīmēm.

Kopā vēlēšanās piedalījās 99 parlamentārieši, derīgu vēlēšanu zīmi nodeva 97 deputāti.

Saskaņā ar likumu prezidents uzskatāms par ievēlētu ar ne mazāk kā 51 balss vairākumu.

Pēc balsojuma Saeimas deputāti aplaudēja un sveica jaunievēlēto Valsts prezidentu ar sarkanām rozēm.

Jau ziņots, ka pirmajā balsošanas kārtā neviens no abiem kandidātiem neieguva 51 balsi. Par Zatleru pirmajā balsošanas kārtā nobalsoja 43 deputāti, bet pret bija 55. Savukārt par Bērziņu pirmajā balsošanas kārtā savu balsi atdeva 50 tautas kalpi, bet pret Bērziņu bija nobalsojuši 48 deputāti. Pret abiem kandidātiem pirmajā balsošanas kārtā nobalsoja pieci deputāti.

Valsts prezidenta amatam Bērziņu izvirzīja pieci Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāti Jānis Vucāns, Iveta Grigule, Aivars Dronka, Kārlis Seržants un Staņislavs Šķesters, bet Zatleru izvirzīja "Vienotības" frakcijas 33 deputāti un astoņu deputātu lielā opozīcijā esošā apvienības "Par labu Latviju" frakcija, kas gan savu nostāju vēlāk mainīja.

Bērziņš ir ceturtais Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un astotais kopš Latvijas valsts dibināšanas.

Pašreizējā prezidenta Zatlera pilnvaras beigsies šā gada 7.jūlijā.

Bērziņš dzimis 1944.gadā, 1971.gadā pabeidzis Rīgas Politehnisko institūtu kā radioinženieris, bet 1988.gadā absolvējis Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultāti.

Bērziņš bijis Valmieras rajona Tautas deputātu padomes un Izpildkomitejas priekšsēdētājs, 1990.gadā ievēlēts par Augstākās padomes deputātu kā Latvijas Tautas frontes loceklis no Valmieras vēlēšanu apgabala, darbojies Augstākās padomes Ekonomikas komisijā.

1993.gadā viņš kļuva par Latvijas Bankas nodaļu privatizācijas priekšsēdētāju un tajā pašā gadā arī par AS "Latvijas Universālā banka" ("Unibanka") prezidentu. Šo amatu viņš atstāja 2003.gadā pēc paša vēlēšanās.

Bērziņš 2004.gadā bija "Skandinaviska Enskilda Banken" un "SEB Unibankas" prezidentu padomnieks, 2006.gadā ievēlēts par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidentu un AS "Latvenergo" padomes priekšsēdētāju, bet 2007.gadā atbrīvots no "SEB Unilīzings" padomes priekšsēdētāja amata.

2007.gadā viņš atkārtoti ievēlēts par LTRK prezidentu, bet 2008.gadā atkārtoti ievēlēts par AS "Latvenergo" padomes priekšsēdētāju.

2010.gadā viņš tika ievēlēts 10.Saeimā no ZZS saraksta.

2005.gadā Bērziņš neveiksmīgi kandidējis Rīgas domes vēlēšanās no ZZS saraksta. ZZS valde viņu bija izvirzījusi par savu kandidātu Rīgas mēra amatam.

Bērziņš ir turīgs vīrs. Stājoties Saeimas deputāta amatā, Bērziņš norādīja, ka aizdevumos izsniedzis ap miljonu latu. Tāpat Bērziņš deklarējis 32 zemesgabalus Kolkas, Glūdas, Drabešu, Nītaures, Variešu, Zaubes, Vecpiebalgas, Ļaudonas, Limbažu, Krimuldas, Līgatnes, Ķekavas pagastā, kā arī Amatas, Ādažu un Garkalnes novadā, kā arī trīs zemesgabalus ar ēkām Līgatnes, Drabešu un Nītaures pagastā, bet kā kopīpašums deklarēts zemesgabals un ēkas Kolkas pagastā. Deputāts deklarējis viņa īpašumā esošo dzīvokli Rīgā.

Viņam pieder viena kapitāla daļa zemnieku saimniecībā "Kājiņas" un 6460 latus vērtas kapitāla daļas SIA "Vaļņu nams 11".

Bērziņa īpašumā ir 20 000 eiro (14 056 latus), kā arī 307 365 eiro (216 016 latus) vērtas AS "SEB banka" obligācijas.

Viņam pieder 2007.gadā ražota "Mercedes Benz" markas automašīna, kā arī 1992.gadā un 2000.gadā ražoti traktori.

Stājoties deputāta amatā, iesniegtajā deklarācijā Bērziņš nav norādījis ne skaidras, ne bezskaidras naudas uzkrājumus, savukārt Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegtajā deklarācijā viņš bija norādījis, ka skaidrā naudā uzkrājis 2100 latus, bet "SEB bankā" uzkrāti 1,26 miljoni latu.

Pirmo Latvijas Valsts prezidentu Jāni Čaksti ievēlēja 1922.gadā. Viņš atkārtoti tika ievēlēts arī uz nākamo termiņu, tomēr Čakste aizgāja aizsaulē, pirms bija beidzies viņa pilnvaru laiks. Pēc tam par Valsts prezidentu tika ievēlēts Gustavs Zemgals, savukārt pēc Zemgala termiņa beigām par Valsts prezidentu tika ievēlēts Alberts Kviesis. Viņš augstajā amatā tika ievēlēts atkārtoti un savus pienākumus veica līdz pilnvaru termiņa beigām.

1934.gada 15.maijā toreizējais Ministru prezidents Kārlis Ulmanis un ģenerālis Jānis Balodis īstenoja valsts apvērsumu, kā rezultātā tika atlaista Saeima, bet jau vēlāk Ulmanis vienlaikus ar premjera amatu uzņēmās pildīt arī prezidenta pienākumus. To viņš darīja līdz padomju okupācijai 1940.gadā.

Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 5.Saeima 1993.gada 7.jūlijā par Valsts prezidentu ievēlēja Gunti Ulmani. 1996.gada 8.jūlijā Saeima Ulmani ievēlēja atkārtoti uz nākamo termiņu.

Kopš 1999.gada Valsts prezidente bija Vaira Vīķe-Freiberga, atkārtoti amatā viņa tika pārvēlēta 2003.gada jūnijā.

Satversmē teikts, ka viena un tā pati persona nevar būt par Valsts prezidentu ilgāk nekā astoņus gadus pēc kārtas.