Sieviete 15 gadus cīnās par tēva zemi Krievijas pierobežā
Jau 15 gadus kādai sieviete cīnās par mantojumu - viņas tēvam savulaik piederējušo zemi, kas tagad daļēji jau ir Krievijas Federācijas teritorijā, nav izdevies atgūt arī visu Latvijā palikušo mantojuma daļu, - informē laikraksts "Latvijas Avīze".
Jau 1996.gadā Venta Belcāne lūgusi Alūksnes rajona Liepnas pagasta zemes komisijai atjaunot īpašuma tiesības uz 21,1 hektāru bijušās "Gobusalas" saimniecības zemes, kas arī ticis izdarīts. Bet pēc tam zemes komisija lēmumu atcēla, jo 1997.gada rudenī Latvijas un Krievijas ekspertu delegācijas bija vienojušās par citu abu valstu robežlīniju.
Pēc Latvijas valsts oficiālajiem reģistriem, zeme piederēja Belcānei, bet pēc Latvijas un Krievijas pušu vienošanās un vēlāk parakstītā robežlīguma tā jau atradās Krievijas Federācijas teritorijā. Pēc starpvalstu vienošanās iznāca, ka Latvija atdeva Krievijai ne tikai Abreni ar Abrenes apriņķa sešiem pagastiem, bet arī piegrieza klāt daļu no Alūksnes rajona Liepnas un Pededzes pagastu teritorijas.
Alūksnes novada domes deputāts, bijušais Liepnas pagasta padomes priekšsēdētājs Laimonis Sīpols atceras, ka no Rīgas nav saņemti nekādi paskaidrojumi, kāpēc robeža bija jālaiž pa Vorožas upes gultni, nogriežot Liepnas pagastam daļu teritorijas.
Pededzes pagasta pārvaldniece, bijusī vietējās pašvaldības vadītāja Inta Ņikitina atceras, ka neskaidrības ar pārgrozītajām robežām bijušas arī vairākiem viņas pārstāvētā pagasta zemes īpašniekiem. Viņasprāt, tas noticis tāpēc, ka Valsts zemes dienesta kartogrāfiskajos un teksta materiālos ietvertie dati bijuši ļoti kļūdaini un nav sakrituši ar stāvokli dabā. Neskaidrības ar robežām un platībām daudziem radušās arī tāpēc, ka sākumā gar valsts robežu noteiktā drošības josla bijusi sešus metrus, vēlāk 12 metrus plata.
Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis atzīst, ka savulaik notikušajās sarunās par Latvijas un Krievijas valstu robežas noteikšanu par nekustamo īpašumu kompensācijām neesot spriests.
Pēc gadiem ilgas skaidrošanas ministrijās un Valsts zemes dienestā Belcāne panāca, ka pagājušā gada rudenī Saeima pieņēma īpašu likumu "Par citas valsts teritorijā esošas nekustamā īpašuma daļas kompensēšanu", ar kuru viņai piešķīra kompensācijā 8,5 hektārus no valstij piederošās zemes turpat Liepnas pagastā, taču atklājies, ka dabā zemes ir aptuveni par 2,5 hektāriem mazāk nekā uz papīra.
Uz divkārtējiem lūgumiem grozīt pērn Saeimā pieņemto likumu un piešķirt viņai kompensācijā lielāku zemes platību, Belcāne saņēmusi atteikumu, jo pirms likuma pieņemšanas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisijas sēdē viņa pati esot piekritusi saņemt kompensācijā 8,5 hektārus. Sieviete gan neesot varējusi iedomāties, ka tik ļoti nesakritīs zemes platības uz papīra un dabā.
Zemniece nesaprot, kāpēc viņai neatdod to zemes daļu Liepnas pagastā, kas pirms kara piekritusi viņas tēva saimniecībai "Gobusala".
Cik liela zemes platība Liepnas pagastā tika atdota Krievijai un cik no Belcānu dzimtas mantojuma palicis pāri, un cik īsti pienāktos kompensēt mantiniecei, to skaidri nezina ne Tieslietu ministrijā, ne Valsts zemes dienestā, ne Saeimā.
Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma formēšanas departamenta direktore Judīte Mierkalne saka, ka problēmas ar Nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētajām zemes platībām radušās tāpēc, ka savulaik ar pašvaldības zemes komisijas lēmumu mantiniecei atdotie zemes gabali nav bijuši uzmērīti ar instrumentiem. Tos tikai ierādīja, tāpēc pašlaik vēl neesot iespējams precīzi pateikt, cik liela ir tā daļa, kas palikusi Latvijā. Un diemžēl vairs nekad nebūs iespējams precīzi izmērīt to daļu, ko no bijušās saimniecības "Gobusala" īpašuma valsts atdevusi Krievijai.
Pēc Valsts zemes dienestā reģistrētajiem datiem, Liepnas pašvaldība atdevusi Ventai Belcānei divus zemes gabalus. Pirmais 1,1 ha platībā gan nekā nav saistīts ar Krievijas robežu. No otra atdotā zemes gabala 20 hektāru platībā pēc jaunās robežlīnijas novilkšanas Latvijas pusē oficiāli reģistrēti 11,5 ha. Trešais ir ar likumu atdotais 8,5 hektāru zemes gabals.
Cik liela patiesībā ir Latvijas pusē atlikusī daļa no pašvaldības piešķirtajiem 20 hektāriem un cik liela ir kompensācijā piešķirtā zemes platība, to precīzi varēšot pateikt tikai pēc uzmērīšanas.
Belcāne stāsta, ka Latvijas pusē atlikušais zemes gabals, kas papīros atzīmēts ar 11,5 hektāru platību, esot mazāks un ir 8,9 hektāri. Papīros ierakstīts viens, dabā redzams pavisam kas cits.
Valsts mērniecības uzņēmuma "Latvijas valsts mērnieks" pārstāve Linda Egle apstiprina, ka zemes robežu mērīšana, ko par valsts budžeta naudu iesākuši uzņēmuma mērnieki, iestrēgusi pusceļā, tāpēc ka zemes mantiniece nepiekrīt apsekotajām robežām. Mērniecības uzņēmumā tagad gaidot, par ko viņai izdosies vienoties ar valsti.
Kasjauns.lv/LETA/Foto: Bulls Press
