Tiesnesei Poļikarpovai par kukuļņemšanu tomēr jāsēž aiz restēm

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, Senāts atstāja negrozītu apelācijas instances tiesas spriedumu, līdz ar to Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas bijušajai priekšsēdētājai Poļikarpovai par kukuļņemšanu būs jāiet cietumā. Senāta lēmums nav pārsūdzams.

AT Krimināllietu tiesu palāta, kuras spriedumu Senāts šodien atstāja negrozītu, pērn rudenī Poļikarpovai piemēroja brīvības atņemšanu uz trīs gadiem ar daļēju mantas konfiskāciju, valsts labā konfiscējot naudas līdzekļus, kuriem lietā uzlikts arests, tas ir, 6000 eiro (4200 latus) un 6760 latus.

Senāts šodien atzina, ka apelācijas instances tiesas 2010.gada 13.oktobra spriedums atbilst Kriminālprocesa likuma prasībām. Senāta ieskatā, apelācijas instances tiesa, izskatot šo krimināllietu, nav pieļāvusi prokurora kasācijas protestā norādītos likuma pārkāpumus un protestā nav izklāstīti tādi argumenti, kas varētu būt par pamatu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanai.

Kā pastāstīja Kataja, Senāts konstatēja arī, ka apelācijas instances tiesas spriedumā detalizēti izvērtēti apsūdzētās sodu ietekmējošie apstākļi. Apelācijas instances tiesa, ievērojot Poļikarpovas personību pozitīvi raksturojošās ziņas, viņas atbildību mīkstinošus apstākļus, kukuļa apmēru un faktu, ka kukulis nav ņemts par nelikumīgu darbību izdarīšanu, atzinusi par iespējamu piemērot Krimināllikuma (KL) 49.pantu, kas atļauj apsūdzētajai personai noteikt tādu sodu, kas ir zemāks attiecīgajā KL pantā paredzēto zemāko soda robežu.

Kā iepriekš pastāstīja Poļikarpovas advokāte Guna Kaminska, šīs lietas sakarā bijusī tiesnese cietumā iepriekš ir pavadījusi aptuveni vienu mēnesi. Tādējādi, izpildot Poļikarpovai sodu, šis mēnesis faktiski tiks atskaitīts no viņai piespriestā trīs gadu brīvības atņemšanas termiņa.

Kā ziņots, kasācijas sūdzība no Poļikarpovas AT tika saņemta pērn 8.novembrī, savukārt Ģenerālprokuratūras kasācijas protests tika iesniegts 3.novembrī.

Pagājušā gada 13.oktobrī AT Krimināllietu tiesu palāta, izskatot lietu apelācijas kārtībā, Poļikarpovai par kukuļņemšanu piesprieda trīs gadu cietumsodu ar daļēju mantas konfiskāciju. Rīgas apgabaltiesa, 2008.gada 7.februārī izskatot lietu pirmajā instancē, Poļikarpovai bija piespriedusi astoņu gadu cietumsodu ar daļēju mantas konfiskāciju.

Pēc apelācijas instances tiesas sprieduma noklausīšanās Poļikarpovas advokāte Guna Kaminska atzina, ka apsūdzētajai ir piemērots tāds sods, kas ir "zemāks par zemāko robežu", bet tomēr tas nav nosacīts sods, kādu viņa bija lūgusi. Pati Poļikarpova uz žurnālistu jautājumiem neatbildēja.

Savukārt prokurors Māris Leja aģentūrai LETA pauda gandarījumu par to, ka apsūdzētajai piemērots reāls cietumsods, nevis nosacīta brīvības atņemšana, jo šis gadījums varēšot kalpot par piemēru, lai atturētu citus no līdzīgu noziedzīgu nodarījumu veikšanas. Tāds arī esot viens no soda mērķiem. Par Poļikarpovai piemērotā cietumsoda termiņu, kas ir trīs gadi, Leja pēc sprieduma pasludināšanas izteikties nevēlējās.

Kā ziņots, izskatot lietu apelācijas kārtībā, Poļikarpova atzina savu vainu, lai gan iepriekš to bija noliegusi. Pēdējā vārdā apsūdzētā lūdza tiesu noticēt, ka atzīšanās sirdī notikusi jau pirms četriem gadiem un ka viņa ir sodījusi sevi pati, zaudējot darbu un sabojājot veselību. Savukārt prokurors Leja, ievērojot grozījumus Krimināllikumā (KL), lūdza AT Poļikarpovu sodīt ar piecu, nevis astoņu gadu cietumsodu, kā to iepriekš bija noteikusi Rīgas apgabaltiesa.

Kā norādīja advokāte Kaminska, Poļikarpovas noziedzīgais nodarījums, kas kvalificēts pēc KL 320.panta 3.daļas, tagad ir atrodams KL 320.panta 4.daļā. To paredz 2010.gada beigās pieņemtie grozījumi KL. Iepriekš KL 320.panta 3.daļā paredzētais brīvības atņemšanas sods bija 8-12 gadi, taču tagad KL 320.panta 4.daļā paredzētais brīvības atņemšanas sods ir 5-12 gadi. Savukārt apsūdzētajai personai labvēlīgākai likuma normai ir atpakaļejošs spēks, uzsvēra advokāte.

Aizstāve lūdza AT piemērot Poļikarpovai KL 55.panta nosacījumus un notiesāt viņu nosacīti. Kā apsūdzētās atbildību mīkstinošus apstākļus Kaminska minēja vaļsirdīgu atzīšanos, pozitīvu raksturojumu un neaptraipītu darba mūžu 42 gadu garumā. Advokāte lūdza AT atcelt Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā par Poļikarpovai piemēroto cietumsodu un taisīt jaunu nolēmumu, sodot apsūdzēto nosacīti.

Savukārt prokurors kā Poļikarpovas atbildību mīkstinošus apstākļus nosauca atteikšanos no tiesas priekšsēdētājas un tiesneša amata un savas vainas atzīšanu apelācijas instances tiesā.

Kā ziņots, kriminālprocesu, kurā kopā ar Poļikarpovu apsūdzēta arī bijusī Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Beatrise Tālere, AT Krimināllietu tiesu palāta pērn rudenī sadalīja divās atsevišķās lietvedībās. No pamata kriminālprocesa tika izdalīta Tāleres lieta, savukārt attiecībā pret Poļikarpovu lieta tika izskatīta.

Otra par kukuļņemšanu apsūdzētā bijusī tiesnese Tālere 2010.gada gada 13.jūlijā pēc ilgstošas slimības nomira. Tomēr apelācijas instances tiesai būs jāizvērtē un jāiztiesā lieta arī attiecībā pret Tāleri, vērtējot viņas vainu un iespēju reabilitēt vai nereabilitēt mirušo apsūdzēto. Tāleres lietas izskatīšanai AT Krimināllietu tiesu palāta atvēlējusi laiku no 2012.gada 6.februāra līdz 8.februārim.

AT šī kukuļņemšanas lieta nonāca sakarā ar Tāleres un Poļikarpovas iesniegtajām apelācijas sūdzībām un prokurora Lejas iesniegto apelācijas protestu par Rīgas apgabaltiesas 2008.gada 7.februāra spriedumu, ar kuru bijušās tiesneses atzītas par vainīgām kukuļņemšanā un viņām piespriests astoņu gadu cietumsods ar daļēju mantas konfiskāciju.

2007.gada 1.februārī Saeima atbalstīja atļaujas došanu Poļikarpovas un Tāleres saukšanai pie kriminālatbildības. Šī bija pirmā reize, kad pie kriminālatbildības sauc tiesneses, kas pirms tam nav atceltas vai aizgājušas no amata.

Abas tiesneses Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki aizdomās par kukuļņemšanu aizturēja 2006.gada 10.oktobrī.

LETA/ Foto: Lita Krone/ LETA