Policija zagļus ķer ar ēsmas divriteņiem

Minētā policijas operatīvā darba metode ir pilnīgi likumīga, uzsver Rīgas Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins. Tomēr paļauties, ka policisti ar ēsmu notvers visus zagļus nevar, savs īpašums jāsargā arī pašiem. Šogad Rīgas reģionā pie kriminālatbildības saukts 21 velozaglis, bet zādzības turpinās.

Grišins uzsver, ka vairāk nekā puse nozagto divriteņu bija bez jebkādām pretaizdzīšanas ierīcēm. „75% gadījumu velosipēdi netiek droši pasargāti,” saka Grišins. Daudzi atstāj divriteņus pagrabos, kāpņu telpās, uz balkoniem – nepieslēgtus ne pie margām, ne radiatoriem, tā ka zagļiem ir brīvas rokas, tā bijis ar 25% nozagto velosipēdu. Tikai piektdaļa velozādzību paveiktas, pārkniebjot ķēdes un troses.

Grišins aicina īpašniekus divriteņus marķēt un reģistrēt CSDD datu bāzē – jūnijā to var izdarīt bez maksas internetā. Tas policistiem ļoti atvieglotu darbu, citādi zaglis var pat pateikt, ka sajaucis divriteņus un juridiski viņa vainu pierādīt būs grūti.

Protams, ja pārkniebta ķēde vai notikusi ielaušanās telpās, būs citādi, taču daudzus zagļus atklāj vēlāk. Piemēram, atrodot zagto divriteņu noliktavu, bez reģistrācijas ir grūti noskaidrot īpašniekus, un noziedznieki var apgalvot, ka tā ir viņu mantība.

„Velokurjers.lv” direktors Oļegs Stoļerovs–Zariņš iesaka nekad neatstāt divriteni nepieslēgtu, pat ne uz īsu brīdi, kamēr ieejat veikalā. Un, jo vērtīgāks velosipēds, jo labāk to ir neatstāt uz ielas, bet ienest telpās. Arī velokurjeriem sezonā nozog vidēji desmit divriteņus, jo šķitis, ka tikai ieskries klientu birojā un velosipēdu atstāj uzņēmuma gaitenī. Kad atgriežas, vairs nav... Šogad nozagts viens divritenis.

Kurjeri savus divriteņus gan apzināti padara nepievilcīgus, nemazgā, nekrāso. Turklāt viņiem ir rācijas, vienlaikus pilsētas ielās ir 20 līdz 30 kurjeru. Ja kāds ir apzagts, viņš apziņo visus un ir liela iespēja zagli pamanīt. „Apzagt velokurjerus ir riskanti,” pasmaida Stoļerovs–Zariņš, liekot saprast, ka zagļus var arī fiziski pārmācīt.

Velokurjers iesaka pavisam noteikti iegādāties labu pakavveida saslēgu un brīdina, ka lētāk par desmit latiem veikalā nekas labs un drošs nebūs. Var izmantot arī kārtīgu ķēdi, kas arī izmaksās vismaz desmit latus, tad vajadzīga arī slēdzene, tāda, kas ziemā nesasalst, maksā 12 līdz 15 latus.

Paši kurjeri lieto ķēdes, kas ir pat 1,30 metru garas, jo tad var pieslēgt gan rāmi, gan abus riteņus. Tādas ķēdes lieto autoservisos motoru izcelšanai, un zagļu knaiblēm tās nav pa zobam. Protams, pasaulē nav pilnīgi neuzvaramu aizsardzības līdzekļu, taču „zaglim galvenais pretinieks ir laiks” un arī troksnis, piebilst Kriminālpolicijas šefs Grišins.

Divriteņus var arī apdrošināt, ir sabiedrības, kas apdrošina iedzīvi, tajā skaitā velosipēdus, un izmaksā zaudējumu atlīdzību neatkarīgi no tā, kur divritenis nozagts, mājās vai citā vietā.

Jāpiebilst, ka pēdējā laikā divriteņus zog galvenokārt narkomāni, kas ir priecīgi par jebkādu summu savai devai, daudz nedomājot par mantas patieso vērtību. Profesionāli zagļi rēķinās, ka no pārpircēja dabūs piekto daļu no divriteņa cenas. Daudzi esot pārcēlušies sirot uz ārzemēm, jo tur ir naudīgāki cilvēki un dārgāki velosipēdi.