Patiesība, kāpēc atlaida KNAB priekšnieku Vilnīti

Lai gan komisija, kas izvērtēja Normunda Vilnīša atbilstību amatam, atzina, ka tieši Vilnītis vainojams PHARE programmu projektu neīstenošanā, bijušais KNAB priekšnieks bija tas, kurš šī gada martā par vilcināšanos ar PHARE programmas projektu atstādināja savu vietnieku Alvi Vilku, kura atstādināšanas pamatojumā norādīts, ka Vilks arī pēc atjaunošanas darbā turpinot nepildīt KNAB priekšnieka tiešos rīkojumus, kā arī neizsniedzot ar PHARE projektu saistītos dokumentus un pēc būtības atsakoties sniegt paskaidrojumus disciplinārlietas izmeklēšanas komisijai.

Tāpat atzinumā norādīts, ka Vilnīša dēļ kādā kriminālprocesā iesniegto sūdzību nav saņēmis ne procesa virzītājs, ne uzraugošais prokurors vai arī vispār nekas nav zināms par konkrētās sūdzības eksistenci.

Vilnītis apzināti ir pieļāvis situāciju, ka kādas personas iesniegumu izskata darbinieks bez attiecīgo pilnvaru apjoma, kas nepieciešams šāda iesnieguma izlemšanai.

Tāpat nu jau bijušā KNAB priekšnieka rīkojumā amatpersonu amati tika attiecināti arī uz darbiniekiem, radot tiem iespēju veikt amata pienākumus, ko neparedz KNAB likums.

Komisija arī konstatējusi, ka Vilnītis 2009. gada septembrī ir saskaņojis Iekšējās drošības nodaļas reglamentu, kas nav atbilstošs KNAB likuma prasībām.

Pārbaudes gaitā netika konstatēti Vilnīša veiktie pasākumi, kas būtu vērsti uz KNAB likuma tiesību normu ievērošanu situācijā, kad biroja darbinieks, izmantojot savu dienesta apliecību, izmantoja amatpersonas tiesības un bauda amatpersonu tiesisko aizsardzību.

Vilnītis pieņēma darbā par Iekšējās drošības nodaļas galveno speciālistu kādu personu, apzinoties, ka tai nav augstākās izglītības, lai gan saskaņā ar minētā amata aprakstu tai tāda ir vajadzīga.

Komisija arī secināja, ka Vilnītis, kurš atbilstoši KNAB likumam vadīja tā darbu un noteica centrālā aparāta amatpersonu un darbinieku pienākumus, tiesības un uzdevumus, bija pieļāvis Operatīvās darbības likuma 28.panta un KNAB likuma 10.panta pārkāpumus.

Jau bijušais biroja priekšnieks nav ievērojis Valsts pārvaldes iekārtas likumu daļā, kas nosaka, ka augstāka pārvaldes amatpersona ar motivētu lēmumu var atcelt vai grozīt jebkuras zemākas amatpersonas prettiesisku vai nelietderīgu pārvaldes lēmumu, kā arī Ministru kabineta noteikumus, kas paredz, ka Ministru prezidents savas pilnvaras realizē ar rīkojumu vai rezolūciju, kuras apstrīdēšana nav paredzēta.

Divos jautājumos pārkāpumi Vilnīša rīcībā netika konstatēti, un trīs atzinumā ietvertie punkti netiek atklāti, norādot, ka tā ir klasificēta informācija. Vienu jautājumu komisija atstāja nevērtētu, "lai novērstu iespējamu izmeklēšanas ietekmēšanu".

Jau ziņots, ka valdības speciāli izveidota komisija, kura izvērtēja Vilnīša atbilstību amatam, Ministru prezidentam ieteica izskatīt jautājumu par Vilnīša atbrīvošanu no KNAB priekšnieka amata.

Komisijas vadītājs ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers trešdien, 15.jūnijā, pastāstīja, ka Vilnītis sistemātiski ir pieļāvis būtiskus likumu un KNAB iekšējo normatīvo aktu pārkāpumus, atsevišķos gadījumos tos nav novērsis nedz pēc pārraudzības institūcijas, nedz uzraudzības institūcijas pieprasījuma.

Taču jau 16.jūnijā valdība iepazinās ar komisijas atzinumu, pieņēma lēmumu Vilnīti atbrīvot no amata, ko arī tās pašas dienas pēcpusdienā ar balsojumu atbalstīja Saeima.