Dūklavs: EK piedāvājums tiešo maksājumu izlīdzināšanā Latvijas lauksaimniekiem nav pieņemams

EK piedāvā veikt minimālu finansējuma pārdali no tām ES dalībvalstīm, kuras tagad saņem virs vidējā ES tiešo maksājumu līmeņa (269 eiro jeb 189 lati par hektāru) uz tām dalībvalstīm, kuras saņem zem ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa. Lai gan EK savā priekšlikumā precīzi nenosauc konkrētu finansējuma apjomu, ko ES dalībvalstu lauksaimnieki saņemtu par vienu hektāru, pēc Zemkopības ministrijas provizoriskiem aprēķiniem, kuri veikti pēc EK piedāvātās metodikas, Latvijas lauksaimnieki papildus jau esošajiem tiešajiem maksājumiem 95 eiro jeb 67 latu apjomā saņemtu klāt tikai aptuveni 50 eiro jeb 35 latus, un Latvijas zemniekiem būtu zemākie maksājumi starp ES valstīm.

"Šādu tiešo maksājumu izlīdzināšanas metodi Zemkopības ministrija nekad neatbalstīs," sacīja Dūklavs. "Izskatās, ka Eiropas Komisija pēc atsevišķu lielo dalībvalstu spiediena turpina divkosīgo spēli un iepriekšējie solījumi un vārdi nekādi nesaskan ar Komisijas patiesajiem darbiem."

"Jau iepriekš esmu skaidri un gaiši paudis Latvijas nostāju šajā jautājumā un nekad no tās neatkāpšos - tiešo maksājumu sistēmai pēc 2013.gada jābūt taisnīgai un godīgai pret visu Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniekiem," sacīja zemkopības ministrs.

Lēmumu par ES daudzgadu budžetu pieņems ES dalībvalstu ministru prezidenti. Zemkopības ministrs piektdien, 1.jūlijā, tiksies ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V), lai informētu par to, ka Latvijas lauksaimniekiem pašreizējais EK priekšlikums par tiešo maksājumu izlīdzināšanu nav pieņemams. Sarunas laikā tiks pārrunāta turpmākā rīcība Latvijas zemniekiem pieņemama lēmuma panākšanai.

Dombrovskis pozitīvi vērtē to, ka ir panākts progress, lai izlīdzinātu tiešmaksājumu apjomu lauksaimniekiem, informē viņa preses sekretārs Mārtiņš Panke. Pēc premjera domām, sagatavotais priekšlikums daļēji risina mazo subsīdiju problēmu, jo Latvijas zemnieku saņemto tiešmaksājumu apjoms no 2014.gada pieaugs par divām trešdaļām.

Savukārt negatīvi EK piedāvājumā viņš vērtē atgriešanos pie iepriekšējā finanšu perspektīvā virzītās idejas noteikt visām dalībvalstīm vienādus griestus finansējumam, ko tās var saņemt no ES fondiem. Dombrovskis skaidro, ka iepriekš diskusiju rezultātā tika panākts, ka šie griesti tiek diferencēti, ņemot vērā dalībvalsts ekonomisko situāciju un nosakot, ka ekonomiski mazāk attīstītajām valstīm pieejams lielāks līdzekļu apjoms, konkrēti Latvijai - 3,79% no iekšzemes kopprodukta, turpretī tagad tiek piedāvāts visām valstīm noteikt griestus 2,5% apmērā. Pie šī jautājuma darbs tiks turpināts, lai panāktu Latvijai labvēlīgāku risinājumu, norāda valdības vadītājs.

Eiropas Komisija nākusi klajā ar priekšlikumiem nākamajam Eiropas Savienības (ES) septiņu gadu budžeta periodam no 2014.gada līdz 2020.gadam, kurā ES Kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanai septiņu gadu posmā plānots izlietot gandrīz 383 miljardus eiro (268,1 miljards latu), kas ir aptuveni 36% no kopējās ES budžeta.

Pašreizējā periodā (2007.gads-2013.gads) ES kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanai atvēlēti aptuveni 39% no kopējā budžeta.

Kā ziņots, Eiropas Komisija šodien publicējusi priekšlikumu Eiropas Savienības budžetam pēc 2013.gada, kurā piedāvā tikai nedaudz samazināt atšķirības tiešā atbalsta maksājumos dažādu Eiropas valstu zemniekiem.

LETA