"Valsts kontrole nav iedziļinājusies pēc būtības" - kultūras pieminekļu sargs atbild pārmetumiem
Valsts kontrole (VK) savā revīzijas ziņojumā nav iedziļinājusies kultūras pieminekļu aizsardzības darbā pēc būtības, pauda Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis.
Viņš atzīmēja, ka kontrolieri pētījuši VKPAI darbu tikai no birokrātiskās puses, un, kaut arī inspekcijas darbinieki revīzijas laikā sniedza plašus skaidrojumus par nozares specifiku, tie VK neesot interesējuši.
Dambis stāstīja, ka Kultūras pieminekļu glābšanas programmas struktūra nav mainījusies jau vairāk nekā 20 gadus, un iepriekš VK nav bijuši iebildumi pret naudas izlietojumu tajā. "Daļa finansējuma paredzēta izpētei, apzināšanai, tehniskajam nodrošinājumam, kultūras mantojuma popularizēšanai, un tikai daļa no programmas paredzēta praktiskiem pieminekļu glābšanas darbiem. VK ieskatā vajadzētu būt visai naudai glābšanas darbiem, bet tā programma nav bijusi iedibināta," klāstīja VKPAI vadītājs. Viņš atzīmēja, ka, ja nauda netiktu ieguldīta kopējiem kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumiem, tad "vispār pieminekļu aizsardzība būtu apstājusies, jo naudas ir tik, cik ir".
Inspekcijā aģentūra BNS uzzināja, ka summā, ko VK vērtē kā līdzekļus inspekcijas darbības nodrošināšanai, ietilpst 372 407 eiro, kas veltīti dažādiem ar pieminekļu aizsardzību saistītiem pasākumiem, piemēram, VKPAI reģionālo nodaļu telpu nomas maksai Cēsīs, Kuldīgā, Rēzeknē, lai decentralizētu iestādes darbību reģionos, transporta nomu kultūras pieminekļu apsekošanai un stāvokļa kontrolēšanai, kā arī informācijas tehnoloģiju nodrošinājumu kultūras pieminekļu informācijas sistēmas pilnveidošanai. Savukārt 69 171 eiro atvēlēti valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu kompleksa "Trīs Brāļi" saglabāšanai un atjaunošanai, kas ir bijusi vienīgā iespēja ēkas saglabāšanas nodrošināšanai.
Vēl 238 211 eiro no VK minētajiem līdzekļiem ir izlietoti vērtību apzināšanai, izpētei, kultūras pieminekļu informācijas sistēmas "Mantojums" izstrādei, kultūras mantojuma popularizācijai un starptautiskajai sadarbībai. Veiktas arhitektoniski mākslinieciskās izpētes, apdraudēto kultūras pieminekļu stāvokļa fiksācija, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, ģeotelpisko datu par kultūras pieminekļiem sagatavošanai, lai nākotnē nodrošinātu publisku datu pieejamību.
Inspekcija nepiekrīt, ka pie iestādes administratīviem izdevumiem pieskaitīti tādi maksājumi, kā piemēram, Eiropas kultūras mantojuma dienu karogu izgatavošana, kas tiek nodoti kultūras pieminekļu īpašniekiem pastāvīgā lietošanā, izdevumi Kultūras mantojuma gada balvas nodrošināšanai (fotorāmji, balvu izgatavošana), kas arī paliek laureātu rīcībā, apmācību rīkošana 2015.gadā par tēmu "Regulāra logu apkope Kuldīgas vecpilsētas iedzīvotājiem" un izdevuma "Baznīcu pareizas uzturēšanas grāmata" 1. un 2. daļas sagatavošana un iespiešana.
Inspekcijas vadītājs nepiekrīt tam, ka nozari, kuras specifika prasa iedziļināšanos vairāku gadu garumā, skata kontrolieri bez priekšzināšanām. Pēc viņa domām, VK revīzijas ziņojums neatspoguļo situāciju pēc būtības. Viņš norādīja, ka kultūras pieminekļu aizsardzības nozares stratēģijā ir norādīt kritēriji, pēc kuriem vērtēt pieminekļu aizsardzības darba kvalitāti un apjomu, tomēr VK skatījuši tikai "formālās procedūras". Dambis norādīja arī uz pretrunu ziņojumā, jo tajā norādīts, ka pieminekļu stāvoklis ir uzlabojies. "Ja pieminekļu stāvoklis ir uzlabojies, kā var būt neefektīva pieminekļu aizsardzības sistēma. Tas nonāk pretrunā," uzsvēra Dambis.
VKPAI plāno ņemt vērā VK ieteikumus tiktāl, cik tie neietekmēs kvalitatīva darba nodrošināšanu kultūras pieminekļu aizsardzības nozarē. Dambis arī piebilda, ka inspekcija vēlējusies mazināt birokrātiju institūcijā, bet, pēc VK revīzijas ziņojuma, izskatoties, ka kontrolieri aicina birokrātiju palielināt.
Inspekcija uzskata, ka pieminekļu aizsardzības politika, atbilstoši starptautiskajai praksei būtu jāvērtē nozares profesionāļiem, ņemot vērā Nacionālās kultūras mantojuma saglabāšanas politikas atbilstību starptautiskiem kultūras mantojuma politikas dokumentiem, valstī izveidoto kultūras mantojuma normatīvo aktu sistēmu, apzināto un izpētīto kultūras mantojuma apjomu, kā arī Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauto objektu skaitu. VKPAI norāda, ka nepieciešams vērtēt arī kultūrvēsturisko vērtību un to kopuma komplekso raksturu, kultūras pieminekļu uzraudzības sistēmu, inspekcijas reaģētspēju un izmaiņu kontroli, ekonomiskā atbalsta sistēmu, speciālo institūciju stabilitāti, neatkarību, pieredzu un sabiedrības uzticības līmeni. Tāpat nozīmīgs esot kultūras mantojuma saglabāšanas darba ieguldījums cilvēka dzīves kvalitātes vairošanā, par kultūras pieminekļiem pieejamais informācijas apjoms, kultūras mantojuma popularizācija un iesaiste mūsdienu dzīves apritē, kā arī kultūras pieminekļu saglabātības stāvoklis.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka VKPAI laikā no 2013.gada līdz 2015.gadam 27% jeb vairāk nekā pusmiljonu eiro no kultūras pieminekļu glābšanas programmai atvēlētā finansējuma izlietojusi savas darbības nodrošināšanai. VK norādīja, ka vienīgais tiešais valsts atbalsts, kuru VKPAI piešķir kultūras pieminekļu īpašniekiem, ir finansējums no glābšanas programmas, kas laikā no 2013.gada līdz 2015.gadam veidoja 2 268 807 eiro. VK secinājusi, ka katru gadu ievērojamas summas no fonda tiek atvēlētas Vecrīgas nama "Trīs brāļi" uzturēšanai, kurā pašai VKPAI atrodas darba telpas, kas nerada pārliecību par objektīvu lēmumu pieņemšanas procesu finansējuma piešķiršanā.
Tāpat VK norādījusi, ka VKPAI ir izstrādāts efektīvs darbības regulējums, bet tas netiek konsekventi ievērots. VKPAI iekšējos normatīvos apņēmusies reizi divos gados apsekot katru kultūras pieminekli, tomēr tas netiek darīts. Tāpat VK secinājusi, ka vairāku gadu garumā nav tikušas izmantotas tiesības deleģēt pašvaldībām vairākas funkcijas attiecībā uz vietējas nozīmes kultūras pieminekļiem. Lai arī VKPAI izstrādājusi stingru regulējumu kultūras pieminekļu saglabāšanas jomā, VK revīzijā konstatējusi atkāpes no tā inspekcijas rīcībā bez skaidra un saprotama pamatojuma, kas nerada pārliecību, ka VKPAI pati konsekventi ievēro izstrādātos normatīvus un ļauj apšaubīt, ka visi kultūras pieminekļu īpašnieki saskarsies ar vienlīdzīgu attieksmi no inspekcijas puses.
VK uzsvēra, ka valsts jau kopš 2001.gada diskutē par iespējām sniegt lielāku atbalstu kultūras pieminekļu īpašniekiem, lai veicinātu to saglabāšanu, tomēr šie centieni līdz pat šodienai nav vainagojušies panākumiem. Netiešais atbalsts kultūras pieminekļu īpašniekiem paredzēts normatīvajos aktos, nosakot, ka ēkai, kura reģistrēta kā valsts vai vietējas nozīmes kultūras piemineklis, piemērojams kadastrālās vērtības samazinājums no 35% līdz 45%. Šo atvieglojumu kultūras pieminekļu īpašnieki bieži nesaņem un revīzijā konstatēts, ka VKPAI nav sniegusi informāciju Valsts Zemes dienestam par vismaz 505 ēku kultūrvēsturisko statusu. Savukārt normatīvos paredzētais atbalsts nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu veidā kultūras pieminekļu īpašniekiem tiek piemērots tikai deviņās pašvaldībās no 119.
Laikā no 2007.gada līdz 2013.gadam kultūras pieminekļu saglabāšanai un uzlabošanai tika piešķirts arī būtisks Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finansējums kopumā 37,1 miljona eiro apmērā. Šie līdzekļi galvenokārt izlietoti triju valstiski nozīmīgu objektu saglabāšanai un uzlabošanai - Rīgas Domam, Rakstniecības un mūzikas muzejam un Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam. Tikmēr pārējo kultūras pieminekļu īpašniekiem pieejamie 11,5 miljoni eiro tika piešķirti 32 projektu īstenošanai.
Situācijas uzlabošanai VK revīzijā sniegusi 21 ieteikumu, aicinot Kultūras ministriju un VKPAI izstrādāt darbības stratēģiju, kurā būtu noteikti konkrēti veicamie pasākumi un izmērāmi darbības rezultāti. VK arī aicinājusi pārskatīt kultūras pieminekļu sarakstu, izvērtējot tajā iekļauto pieminekļu atbilstību kultūras pieminekļu statusam.
