Latvieši izmirs, pensijas nebūs, dzīvosim Krievijas ziemeļos

Pēdējā laikā latvieši tiek „baroti” ar visšausmīgākajiem nākotnes scenārijiem. Latvija jau pēc dažiem desmitiem gadiem būs no mežiem izcirsts tuksnesis, kurā latvieši būs izmirstoša cilts. Latvija uz zemeslodes pastāvēs tikai tādēļ, ka te iemitināsies Krievijas ziemeļu tautu pārstāvji, kurus neatbaida Latvijas „riebīgais klimats”. Tomēr, kā viņi te varēs izdzīvot, nav zināms, jo energoresursi būs liels deficīts, pensijas nevienam nemaksās…

Bet vai šīm prognozēm var ticēt? Daudzi no to izteicējiem, vienkārši runājot ir nepamatotas panikas cēlāji. Ka tas tā ir apliecina, pirms pāris gadiem izteiktie pareģojumi. Lai arī nedzīvojam cepuri kuldami rožu dārzā, tomēr jāteic, ka skandalozā Ventspils ekonomista Dmitrija Smirnova teiktais ir bijis stipri pārspīlēts. Pēc Smirnova domām pašreiz Latvijā bezdarba līmenim būtu jābūt 50% apmērā, rūpniecības un lauksaimniecības „paliekām” jābūt jau pilnībā likvidētām, bet vairumam Latvijas iedzīvotāju būtu jādzīvo tikai uz ārzemju humanitārās palīdzības rēķina.

Laikā, kad mēs sev „lejam samazgas uz galvas”, citi atļaujas pat izteikt visnotaļ optimistiskas prognozes. Piemēram, Somijas Ekonomisko pētījumu institūts „Etla” pirms četriem gadiem paziņoja, ka 2050. gadā Latvija būs viena no bagātākajām Austrumeiropas  valstīm, kopā ar Igauniju, Lietuvu, Krieviju, Ungāriju un Slovēniju.

Bet kā mēs paši saredzam savas perspektīvas? Lūk, tikai dažas pēdējo pāris mēnešu laikā izteiktās prognozes, kuras nav izteikuši vis nākotnes pareģi un burvji, bet gan zinātnieki un profesionāļi. Jāteic, ne visai spožas:

Pensijas nebūs

2016. gads. Sociālantropolgs Roberts Ķīlis uzskata, ka pēc pieciem gadiem Latvijā pensijas vairs neizmaksās un to vietā valsts senioriem maksās nabadzības pabalstus. Jaunieši un cilvēki pusmūžā var necerēt saņemt pensijas.

2017. gads. Valsts ekonomika jau pēc pieciem līdz septiņiem gadiem nebūs spējīga attīstīties bez papildu darbaspēka no ārvalstīm, uzskata ANO Starptautiskās migrācijas organizācijas Latvijas biroja vadītājs demogrāfs Ilmārs Mežs. Vajadzēs ievest darbaspēku no ārvalstīm vai arī samierināties ar mūžīgu stagnāciju.

Studenti izmirs

2018. gads.  Pēc augstskolas „Turība” aprēķiniem pēc septiņiem gadiem Latvijā varētu būt zemākais studentu skaits - tas varētu būt robežās starp 70 un 75 tūkstošiem studentu salīdzinājumā ar pašreizējiem ap 100 tūkstošiem. Cēloņi kopējām studentu skaita izmaiņām ir vairāki - gan demogrāfiski, gan sociāli, gan finansiāli.

2050. gads. Var rasties situācija, ka Latvijā vairs nebūs pieejami importētie energoresursi (nafta, gāze, elektroenerģija). Tādēļ Latvijai nāksies iztikt ar tikai ar atjaunojamiem energoresursiem (Daugavas HES, vējš, Saules baterijas, biomasa).

(pēc „Scientific Journal of RTU”, vol. 4, 2010.)

2050. gads. Demogrāfs Ilmārs Mežs uzskata, ka 2050. gadā no pašreizējiem 1,3 miljoniem latviešu 2050. gadā būs tikai puse – 650 000.

Visvairāk veco ļaužu Eiropas Savienībā

2060. gads. Latvijā 2060. gadā dzīvos 1,672 miljoni cilvēku - par 26% mazāk nekā šā gada sākumā, un mūsu valsts iedzīvotāju skaita samazinājums būs otrs lielākais Eiropas Savienībā, liecina ES statistikas biroja „Eurostat” prognozes. 35,7% no viņiem būs pensijas vecumā – lielākais pensionāru īpatsvars ES.

2095. gads. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste teic, ka ik dienas Latvijā izcērt 100 hektāru mežu un kailcirtes mūsu valstī pieaug ģeometriskā progresijā. Ja koku izciršana turpināsies tādos pašos apmēros, tad ap 2095. gadā nocirtīs pēdējo koku Latvijas mežos.

Pārvērtīsimies par Krievijas ziemeļiem

2111. gads. Bijušais Latvijas premjers Vilis Krištopans uzskata, ka pēc 100 gadiem Latvijā būs mazāk par miljons iedzīvotāju. Latviešu Latvijā būs mazāk un viņu vietu ieņems imigranti no Krievijas ziemeļiem, kurus neatbaida mūsu klimats. Musulmaņi pie mums nebrauks, jo „viņi šeit apsals”.

Skatieties video:

Latvija 2050. gadā: