Vai Latvijā iespējams kas līdzīgs slaktiņam Norvēģijā?
Savulaik arī Latvijā tikušas aizturētas bīstamas domubiedru grupas, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Labrīt, Latvija!" atzina Drošības policijas priekšnieka vietnieks, Pretterorisma centra vadītājs Juris Leitietis.
"Jā, ir Latvijā konstatētas un aizturētas domubiedru grupas, kas potenciāli varētu būt ļoti bīstamas," sacīja Leitietis.
Šiem cilvēkiem bijušas sagataves sprāgstvielu sagatavošanai, ideoloģiskas literatūras krājumi, viņi interesējušies par cīņas sporta veidiem. Tiesa, viņu mērķi nav bijuši zināmi.
Sīkāk par šīm lietām Pretterorisma centra vadītājs nevēlējās stāstīt, liekot noprast, ka aizturētās personas vēl nav notiesātas.
Leitietis informēja, ka notiek informācijas apmaiņa ar Norvēģijas kolēģiem, tomēr patlaban nav bijis pamata paaugstināt terorisma draudu līmeni Latvijā un tas joprojām ir stabili zems.
Baltijas reģions kopumā vērtējams kā kluss un mierīgs, tomēr tas nenozīmē, ka drošības iestādes neko nedara un neveic preventīvus pasākumus.
Vasaras skaistākais piedzīvojums pārvērtās par Norvēģijas ļaunāko murgu.”
Kā uzsvēra Pretterorisma centra vadītājs, terorisms evolucionē un tiek atrasti jauni veidi, kā terorizēt iedzīvotājus. "Nekad nesaki nekad. Nevaram garantēt 100% drošību Latvijas iedzīvotājiem. Tāpēc iedzīvotājiem pašiem jābūt uzmanīgiem," sacīja Leitietis.
Viņš apstiprināja, ka drošības iestādes pārbaudījušas Norvēģijas slaktiņa sarīkotāja Andersa Bēringa-Breivīka internetā publicēto manifestu un ziņas par Latviju. Nav apstiprinājies, ka viņam būtu izveidojusies sadarbība ar Latvijas organizācijām, turklāt vairākas no tām, kas minētas dokumentā, jau pārstājušas eksistēt vai mainījušas nosaukumu. Iespējams, manifestā kā fakti minēti Bēringa-Breivīka iztēles augļi.
Kā ziņots, traģiskie notikumi Norvēģijā apliecināja, ka absolūtu sabiedrības drošību nav iespējams garantēt, jo pilnībā nevar izslēgt atsevišķu indivīdu spontānas vai iepriekš plānotas prettiesiskas aktivitātes, intervijā laikrakstam "Diena" norāda Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks.
Slaktiņš Ūtoejas salā Norvēģijā
Viņš atzīst, ka vienlaikus ir jādara viss iespējamais risku minimizēšanai, lai psihiski nelīdzsvarotas personas tiktu laikus identificētas un viņu potenciālā rīcība novērsta.
"Jāatzīmē, ka šādus vientuļniekus ir grūti identificēt, jo viņi ir pietiekam gudri un pašorganizēti, savu rīcību slēpj, visu dara klusībā, bez lieciniekiem, cenšoties neatstāt pēdas," akcentē Reiniks.
Drošības policija norāda uz risku, ka Norvēģijas gadījums var pamudināt psihiski nelīdzsvarotas personas citās valstīs, tostarp Latvijā, mēģināt rīkot līdzīgas aktivitātes, kas var kaitēt sabiedrības un indivīdu drošībai, lai šādā veidā pievērstu sev uzmanību.
Komentējot, kādas darbības tiek veiktas, lai preventīvi novērstu ekstrēmistu organizāciju vai radikāli noskaņotu indivīdu vardarbību, Reiniks stāsta, ka Drošības policija veic pastiprinātu sabiedrības radikalizāciju veicinošo procesu izpēti, kā arī organizē operatīvos un preventīvos pasākumus, lai identificētu un apsteidzoši reaģētu uz šiem riskiem. Drošības policija pievērš uzmanību kreisi un labēji orientētām radikālām un ekstrēmistiskām organizācijām un neformālām grupām, kas ar savu darbību varētu radīt spriedzi sabiedrībā.
Gan kreisās, gan labējās radikālās un ekstrēmistiski orientētās organizācijas 2010.gadā koncentrējās uz tradicionālajiem datumiem - 16.martu, 9.maiju utml., kas Latvijas sabiedrībā izraisīja pretrunīgu reakciju, kā arī uz iesaistīšanos politiskajā procesā Saeimas vēlēšanu kontekstā, mēģinot paplašināt atbalstītāju loku, orientējoties uz maznodrošinātām sabiedrības grupām.
Traģisks bumbas sprādziens Oslo centrā
"Vienlaikus jāatzīmē, ka šīm organizācijām un to aktivitātēm nav plaša sabiedrības atbalsta. Spēcīgu un izglītotu līderu, finansējuma trūkums, kā arī vāja ideoloģiskā un organizatoriskā bāze ir galvenie cēloņi, kas traucē tām izvērst savas aktivitātes. Šos trūkumus tās mēģina kompensēt ar provokatīvu publisku akciju organizēšanu, lai pievērstu plašsaziņas līdzekļu un sabiedrības uzmanību, nodrošinot sev zināmu reklāmu," situāciju raksturo Reiniks.
Drošības policija prognozē, ka līdzīgas tendences šo organizāciju darbībā būs novērojamas arī 2011.gadā. Saistībā ar gaidāmajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām atkal būs vērojami šo organizāciju centieni tieši vai pastarpināti iesaistīties vai ietekmēt politiskos procesus.
"Kopumā jānorāda, ka Drošības policija savas kompetences ietvaros spēj novērst šo organizāciju potenciāli radīto apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai un drošībai," sola iestādes vadītājs.
Viņš atzīst, ka internets un virtuālā vide ir resurss, ko ļoti vienkārši un efektīvi var izmantot radikālu un ekstrēmistisku uzskatu paušanai, informācijas apmaiņai starp radikālām organizācijām, atbalstītāju piesaistīšanai un jaunu biedru vervēšanai. Tas ir liels izaicinājums demokrātiskām valstīm, kurās ir vārda un izteiksmes brīvība, jo šī vide sava apjoma un dinamiskuma dēļ ir grūti kontrolējama.
Drošības policija pievērš uzmanību interneta resursiem un sociālajiem tīkliem, veicot pastāvīgu interneta vides monitoringu.
"Drošības policija uzskata, ka ārkārtīgi svarīgs ir sabiedrības atbalsts tādu personu identificēšanā, kuras interneta vidi izmanto potenciāli bīstamu vai noziedzīgu aktivitāšu veikšanai. Šādos gadījumos, ja interneta vietnēs vai sociālajos tīklos tiek konstatēti komentāri, kuros nepārprotami tiek aicināts vērsties pret konkrētām personām, etniskām, sociālām un reliģiskām grupām, kā arī aicinājumi uz prettiesiskām aktivitātēm un vardarbību, ir jāinformē tiesībsargājošās iestādes," aicina Reiniks.
Norvēģijā piemin slaktiņa upurus
Komentējot, vai Latvijas operatīvie dienesti būtu gatavi rīkoties, ja Norvēģijai līdzīga krīze sāktos Latvijā, Reiniks stāsta, ka mūsu valstī ir izveidota pretterorisma sistēma, kuras funkcionēšanu koordinē Drošības policijas Pretterorisma centrs. Pretterorisma centra vadībā ir ieviesta terorisma draudu līmeņu sistēma, ir izstrādāti dažādi - gan nacionāla līmeņa, gan institūciju līmeņa - preventīvie un reaģēšanas plāni. Katru gadu tiek rīkotas dažāda mēroga mācības, lai atbildīgos dienestus sagatavotu rīkoties maksimāli efektīvi. Drošības policijas Pretterorisma centrs regulāri pārskata terorisma riska objektu sarakstu, kā arī pārbauda šos riska objektus un sniedz rekomendācijas drošības līmeņa palielināšanai.
Jau ziņots, ka pagājušo piektdien Norvēģiju satricināja divi asiņaini terora akti - sprādziens pie valdības ēkām Oslo centrā un apšaude valdošās Darba partijas jauniešu nodaļas vasaras nometnē Ūteijas salā. Kopumā tika nogalināti 76 cilvēki.
Lai gan Bērings-Breivīks apgalvo, ka ir sazinājies ar labējiem ekstrēmistiem ārvalstīs, viņš nebija aktīvs vai plaši pazīstams Norvēģijas galēji labējo biedrs un savas dienas vadīja, drošības spēku nepamanīts, gatavojoties iecerētajiem terora aktiem.
Kasjauns.lv/LETA/Foto: EPA/LETA
