Kuldīgas slimnīca 1. septembrī pārtrauks uzņemt akūtos pacientus
Pēc ceturtdien Veselības ministrijā (VM) notikušās slimnīcu vadītāju sanāksmes, kurā skatīts finansējuma jautājums lokālajām slimnīcām, Kuldīgas slimnīca nav mainījusi savu viedokli un 1.septembrī pārtrauks akūto pacientu uzņemšanu.
Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis sacīja, ka sanāksmē lokālās slimnīcas nav sadzirdētas.
Lai gan vairākums slimnīcu vadītāju norādīja, ka akūto pacientu skaits šogad ir lielāks nekā plānots un šos slimniekus nav iespējams pārlikt uz ambulatoro ārstēšanu, VM neatliekamās medicīniskās palīdzības apmaksai no pieejamā papildu finansējuma 6,1 miljonu lata apmērā neplāno novirzīt ne santīma. VM joprojām uzskata, ka papildus piešķirtie līdzekļi primāri jānovirza ambulatorai palīdzībai, klāstīja Eglītis.
Līdz ar to Kuldīgas slimnīca neparakstīs Veselības norēķinu centra (VNC) piedāvātos līguma grozījumus, kas paredz stacionārajai veselības aprūpei finanšu samazinājumu otrajam pusgadam.
Eglītis paskaidroja, ka Kuldīgas slimnīca pērn uzņēmusi 4671 neatliekamo pacientu, bet līdz šā gada augusta vidum ‒ jau aptuveni 2400 pacientu. Tomēr VM ieplānojusi gadā apmaksāt tikai 2208 pacientu ārstēšanu, lai gan nespēj šo skaitli argumentēt. Ja Kuldīgas slimnīca piekristu šādai VM nostājai, šogad tās bilancē būtu 400 tūkstošu latu zaudējumi, kā arī aptuveni 50 tūkstošu latu parāds piegādātājiem.
Ja Kuldīgas slimnīca akūtos pacientus vairs neuzņems, tuvākās vietas, kur iedzīvotāji varēs saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību, ir Liepāja un Ventspils.
"Kas apmaksās papildu ceļa izdevumus neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēm? Šis pasākums ir ekonomiski neefektīvs, tas apdraudēs cilvēku dzīvību un tautsaimniecībai nekādu labumu nedos," norādīja Kuldīgas slimnīcas vadītājs.
Lai līdz gada beigām nodrošinātu neatliekamo palīdzību, Kuldīgas slimnīcai būtu nepieciešami papildu 329 tūkstoši latu. Pašlaik Kuldīgas slimnīca ir palikusi vienīgā no lokālajām slimnīcām, kas atteikusies parakstīt līguma grozījumus ar VNC otrajam pusgadam, tomēr Eglītis pauda pārliecību, ka finanšu plūsma slimnīcā tāpēc netiks pilnībā pārtraukta.
"Ir divi veidi, kā var uzteikt līgumu, – noteikumos paredzēts, ka līgumu var vai nu uzteikt pilnībā, vai uzteikt līguma daļu. Mēs uzteiksim līguma daļu par neatliekamo palīdzību un noteiktajā kārtībā mēnesi iepriekš par to jau esam informējuši," paskaidroja Eglītis. Viņš uzsvēra, ka pārējās slimnīcas funkcijas – dzemdību palīdzība, ķirurģija, traumpunkts un citas – tiks turpinātas iepriekšējā apmērā un pat "izskatās rentablas".
Slimnīcas vadītājs norādīja – ja Veselības ministrija līdz 1.septembrim piedāvās Kuldīgas slimnīcai adekvātu samaksu par neatliekamo palīdzību, proti, papildus 329 tūkstošus latu, neatliekamās palīdzības funkciju slimnīca nepārtrauks sniegt. Tomēr arī pēc ceturtdienas tikšanās VM neesot gūta pat mazākā pārliecība, ka tā notiks.
Savukārt veselības ministrs Juris Bārzdiņš norādījis, ka Kuldīgas slimnīcas finansējuma samazinājums šogad ir par 57 tūkstošiem, nevis 329 tūkstošiem latu, informēja VM preses sekretārs Oskars Šneiders.
Lai gan Kuldīgas slimnīcā un citās lokālajās slimnīcās pacientu skaits nav lielāks kā pagājušajā gadā, Veselības ministrija kopīgi ar Veselības norēķinu centru izskata iespēju esošā nozares finansējuma ietvaros lokālajām slimnīcām otrajā pusgadā nodrošināt papildus finansējumu neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai. Veselības ministrija arī turpinās sarunas ar Kuldīgas pašvaldību par situācijas risinājumu, lai situācija netiktu nevajadzīgi saasināta, informējis Bārzdiņš.
Jau vēstīts – lai risinātu problēmas slimnīcu darbā, ar grozījumiem šā gada budžetā šim mērķim nolemts atvēlēt vēl 6,1 miljonu latu, kas būs vēl papildus tiem 6,6 miljoniem latu no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, par ko vienošanās tika panākta jau iepriekš.
Papildus piešķirto 6,1 miljonu latu iecerēts novirzīt galvenokārt samaksai par dienas stacionāros sniegtajiem pakalpojumiem un ambulatorajai ārstēšanai paredzēto medikamentu un materiālu iegādes kompensācijai. Samaksai par dienas stacionāros sniegtajiem pakalpojumiem plānots novirzīt 2 548 594 latus, bet ambulatorajai ārstēšanai paredzēto medikamentu un materiālu iegādes kompensācijai – 2 306 245 latus.
Iepriekš vairākas lokālās slimnīcas norādījušas, ka tām nepietiek naudas neatliekamās palīdzības sniegšanai līdz gada beigām, un pagaidām atteikušās parakstīt Veselības norēķinu centra piedāvātos līguma grozījumus. Pirmais mediķu un iedzīvotāju pikets notika Cēsīs, un to apmeklēja arī veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Zaļo un zemnieku savienība) un premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība"). Protesti notika arī Ogrē un Kuldīgā.
Kuldīgas novada pašvaldība atbalsta Kuldīgas slimnīcas nostāju neparakstīt VNC piedāvātos līguma grozījumus, kas paredz stacionārajai veselības aprūpei finanšu samazinājumu otrajam pusgadam par 57 552 latu.
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa uzskata, ka Veselības ministrijas nevienlīdzīgā finanšu politika pret lokālo Kuldīgas slimnīcu un tuvumā esošajām daudz labāk finansētajām reģionālajām slimnīcām Ventspilī un Liepājā kropļo konkurenci, ierobežo Kuldīgas slimnīcas iespējas nodrošināt medicīnisko pakalpojumu kvalitāti.
BNS / Foto: LETA / Gatis Dieziņš
