Dīvainības PCTVL deputātu kandidātu sarakstos

Kasjauns.lv ieskatās „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) kandidātu sarakstos. PCTVL, kura pagājušajās Saeimas vēlēšanās ieguva tikai 1,4% vēlētāju balsu, šoreiz pat varētu pārsniegt 5% barjeru un atkal iekļūt Saeimā.

„Bites” saulītē var iecelt vislatvieši

Pēdējos gados PCTVL balsis ir atņēmusi otra lielākā tā dēvētā „krievu partija” – „Saskaņas centrs”. Vismaz vārdos „Saskaņas centrs” ir daudz mērenāks un daudznacionālāks nekā PCTVL un tas, ka par to („Saskaņas centru”) savas balsis ir nodevis vairākums krievvalodīgo vēlētāju, liecina, ka krievi pirmajā vietā vismaz pagājušajās Saeimas vēlēšanās vairs neizvirzīja radikālus nacionālus mērķus, kā to proponē PCTVL.

Tomēr Eiropā aizvien populārākas kļūst radikālās partijas, un šajā iespaidā arī PCTVL var iekļūt parlamentā. Tomēr tas pirmām kārtām nebūs vis PCTVL perfektās programmas un augstvērtīgā piedāvājuma dēļ, bet gan krievu bailēs no tā, ka pārāk liela teikšana Saeimā varētu būt vislatviešiem („Visu Latvijai!”/TB-LNNK). Jo vairāk latviešu slavēs vislatviešus, jo proporcionāli vairāk krieviudomās par atbalstu „bitēm” (no krievu Za pčel - par bitēm).

Iepriekšējās vēlēšanās „bitēm” balsis atņēma „Saskaņas centrs” ar savu pragmatisko uzstādījumu un spēju mainīties, taču  šoreiz diez vai tā būs. „Saskaņas centrs” varētu pārvilināt citu partiju, tikai ne PCTVL elektorātu.

Polittehnologs Dans Titavs žurnālā „Kapitāls” raksta: „Jāņem vērā, ka pēc šīm vēlēšanām Saeimā var atgriezties PCTVL, tas saistāms ar referendumu par valsts valodu un ar „Visu Latvijai!” ietekmes palielināšanos. Brīdī, kad palielinās viena radikāla spēka ietekme, otrs radikālais spēks aktivizējas un arī gūst atbalstu.”

PCTVL, kā jau arī iepriekšējās vēlēšanās, pirmajā vietā izvirza nacionālos jautājumus – piešķirt pilsonību visiem nepilsoņiem un krievu valodai - valsts valodas statusu.

Tajā pašā laikā jāuzsver, ka latviešu vidē PCTVL diez ko pozitīvu iespaidu neatstāj. Piemēram, LTV pirmajā priekšvēlēšanu diskusijā no Līvāniem PCTVL Latgales saraksta līderis Miroslavs Mitrofanovs bija vienīgais, kurš nespēja diskutēt latgaliski. Pēc visa spriežot, PCTVL mērķis jau nav panākt baltiski vai latgaliski runājošo vēlētāju atbalstu, bet gan krieviski runājošo.

Par to liecina arī deputātu kandidātu saraksti, kuros ir „vecās vērtības” – latviešiem tur ietvertie uzvārdi neko neizsaka, bet krieviem gan, jo tajos ir daudzi vietējo krievu biedrību un kopienu vadītāji, kā arī citi tikai krievu vidē pazīstami ļaudis.

No 85 deputātu kandidātiem tikai divi kā savu tautību ir norādījis „latvietis” – kapu pieminekļu izgatavošanas firmas „Voita” direktors Andris Tauriņš no Liepājas un Latvijas Multiplās sklerozes asociācijas Cēsu rajona nodaļas vadītāja Gaļina Bezdeņežniha. Latviešu valodu kā dzimto norādījis tikai Tauriņš, Bezdeņežniha to pārvaldot brīvi. 19 no 85 kandidātiem norādījuši, ka latviešu valodu pārvaldot brīvi, 42 – labi, bet deviņi – ka sarunvalodas līmenī, viens to novērtējis kā „apmierinoši”.

Senili un ambiciozi

Jau vairākus gadus PCTVL sev nespēj piesaistīt jaunas sejas. Piemēram, šajās Saeimas vēlēšanās PCTVL ir iesniedzis deputātu kandidātu sarakstus, kuros ir par 11 kandidātiem mazāk nekā 10. Saeimas vēlēšanās. Tas šo politisko apvienību padara senilu. Aktivitātes apsīkums noteikti saistīts arī ar to, ka PCTVL tribūns Tatjana Ždanoka tagad ir eiroparlamentāriete, sēž Briselē un viņai vairs nav laika aktīvi nodarboties ar iekšzemes jautājumiem.

Pazīstamākie PCTVL kandidāti ir bijušie Saeimas deputāti Jakovs Pliners, Vladimirs Buzajevs un Valērijs Buhvalovs.

Uz šīm vēlēšanām PCTVL iet ar lielām ambīcijām un tukšu maku. Jakovs Pliners paudis: „Piedalīšanās vēlēšanās būs grūta, jo PCTVL ir maz finanšu līdzekļu un ir gaidāma arī nežēlīga konkurence.” Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka „visiem ir redzams, ka Saeima bez PCTVL nav darboties spējīga”. Tādējādi „bites” norāda, ka tikai tās spēj Saeimu padarīt darboties spējīgu.

Repo Mārupes bites: