Talsu iedzīvotāji nevēlas, lai jaunā slimnīca būtu starp trim kapiem
Talsos apšauba jaunās slimnīcas projektu, un iedzīvotāji ārstniecības iestādi vēlas iepriekšējā projekta atrašanās vietā, nevis starp trim kapiem. "Ja cilvēkam ir problēmas ar veselību, bet riņķī ir kapi, tas, iespējams, paildzina cilvēka izveseļošanās procesu,” saka domes deputāte Kļava.
Pirms četriem gadiem par lielu naudu izstrādātais slimnīcas projekts, kas 30-40 miljonu latu vērto ārstniecības iestādi Talsos paredzēja divu slimnīcu lielumā, ar helikoptera nosēšanās laukumu līdzās, gan patlaban atmests kā nederīgs. Taču jautājums par jaunu slimnīcu Talsos palicis, izstrādāts arī jauns projekts, ko paredzēts būvēt citā vietā - starp trim kapiem, pirmdien vēsta laikraksts "Diena".
Pret jauno slimnīcas atrašanās vietu, savukārt, aptaujā iebildis vairākums iedzīvotāju - tikai 98 iedzīvotāji bijuši par Stendes ielu, bet 238 balsojuši pret. Viņi vēlas slimnīcu iepriekšējā projekta vietā.
Par šo jautājumu patlaban notiek asas diskusijas Talsu novada domē. Pašvaldības deputāti atzīst, ka, iespējams, pieļauta kļūda – par slimnīcas vietas maiņu netika rīkota sabiedriskā apspriešana. Taču projektu virza tālāk – lemj par zemes iznomāšanu slimnīcai.
Vecās slimnīcas skiču projekta un detālplānojuma izstrādei līdzekļus - 500 000 latu - piešķīrusi Veselības ministrija (VM). Taču projekts bijis pārāk liels un nav bijis izmantojams, jo novadā nav tik daudz iedzīvotāju, skaidro pašreizējais Talsu novada pašvaldības priekšsēdētājs Miervaldis Krotovs (Zaļo un zemnieku savienība). Turklāt – vecā projekta rajonā dzīvojošajiem iepriekš ticis solīts, ka līdz ar slimnīcas projektu "sagatavos infrastruktūru privātajiem apbūves gabaliem – izbūvēs ceļu, pievilks ūdeni, izveidos apgaismojumu – to taču nedrīkst darīt par slimnīcas naudu".
Jauno slimnīcu plānots uzbūvēt līdz 2013.gada beigām, arhitektu birojs "Ozola&Bula" izstrādā skiču projektu. Biroja sniegto pakalpojumu – būvprojekta izstrāde – cena kopumā ir 56 tūkstoši latu. Cik maksās būvdarbi, nav zināms, bet pašvaldībā lēš - ap četriem pieciem miljoniem latu. 85% līdzekļu plānots gūt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem, 13% – no valsts, bet 2% – no slimnīcas līdzekļiem.
Ieceres autori arī norāda, ka kavēties nevar – vecajā slimnīcā nav atbilstošu apstākļu ārstēšanai, turklāt līdz 2015.gada beigām jāapgūst ERAF nauda.
Talsu novada pašvaldība pērn pavasarī piedāvājusi jaunā projekta pasūtītājai Ziemeļkurzemes reģionālajai slimnīcai (ZKRS) izvēlēties kādu no zemesgabaliem slimnīcas būvniecībai. ZKRS valdes priekšsēdētāja Egija Siliniece stāsta, ka izvērtēts arī iepriekšējā projekta zemesgabals, taču atklājušies vairāki trūkumi.
"Pirmajā vietā – slimnīcai jābūt pacientiem pieejamai. Taču vieta ir nomaļa. Kā tur nokļūs māmiņas ar ratiņiem, kā tur nokļūs vecāki cilvēki, kuri pārvietojas ar grūtībām?" viņa paskaidro. Esot arī jādomā, kā slimnīcu uzturēt, un, ja nebūs pacientu plūsmas, to nevarēs paveikt. Tāpat atklājušās problēmas, kas saistītas ar komunikācijām – siltumtrasi, kanalizāciju, ūdensvadu. Stendes ielas priekšrocības saistoties ar izdevīgāku vietu, arī transporta līniju tuvumu.
Arī Krotovu nemulsina kapu tuvums slimnīcai: "Kapi nebūs tik tuvu, apmēram tikpat tuvu kā ģimnāzija, vieta ir skaista."
Tikmēr kādreizējais Talsu domes vadītājs, pašreizējais novada domes deputāts Aivars Lācarus norāda, ka samazinātā formā vecajā vietā tomēr varēja īstenot iepriekšējo projektu, kurā jau bija ieguldīti arī lieli valsts līdzekļi.
Arī opozīcijas deputāte Juzefa Kļava (bezpartijiska) iestājas par slimnīcas būvniecību iepriekšējā projekta vietā: "Man vēlētāju viedoklis ir likums. Mēs nevaram āzēt cilvēkus – nez cik reižu likt pildīt aptaujas anketas un beigās visus datus izmest mēslainē." Viņa norāda – valdības noteikumi paredz, ka publiskā apspriešana jāveic pirms arhitektūras plānošanas uzdevuma uzdošanas, nevis pēc tam. Viņa arī piebilst: "Ja cilvēkam ir problēmas ar veselību, bet riņķī ir kapi, tas, iespējams, paildzina cilvēka izveseļošanās procesu."
Būvdarbi par ERAF naudu iecerēti vairākās reģionālajās un arī lokālajās slimnīcās, piemēram, Cēsīs un Ogrē. Jautāts, vai nav bažu, ka pēc dažiem gadiem nelielās slimnīcās var nākties samazināt neatliekamās palīdzības apjomu, VM valsts sekretārs Rinalds Muciņš uzsver: "Investējot slimnīcā, jo īpaši būvniecībā, parasti plāno 20–30 gadu periodā. Skaidrs, ka nevaram runāt, ka visās slimnīcās paliks neatliekamā medicīniskā palīdzība." Tāpēc slimnīcām esot jādomā par iespējamu telpu pielāgošanu nākotnē citām vajadzībām, piemēram, sociālajai aprūpei, dienas stacionāram.
