Šlesers un Godmanis: Parex pārņemšana notika Kargina interesēs

Lai gan „Parex bankas” glābšanas oficiālā versija ir, ka tā tika veikta tādēļ, ka iedzīvotāji bija zaudējuši uzticību banku sektoram, bija sākusies noguldītāju panika un tika prognozēti neparedzami banku zaudējumi. Savukārt, patiesība ir cita, liecina „Wikileaks” publicētie slepenie ASV vēstniecības Latvijā ziņojumi. Godmaņa valdība, piepalīdzot Andra Šķēles rokaspuisim finanšu ministram Atim Slakterim, izdarīja visu iespējamo, lai „Parex” paliktu Kargina un Krasovicka īpašumā, kamēr pēdējie norēķināsies ar nerezidentiem, raksta tvnet.lv.

Baumas par „Parex bankas” likviditātes problēmām cirkulēja visu 2008. gadu it sevišķi vasaras mēnešos, tomēr bankas vadība tās noliedza. Kargins un Krasovickis problēmas bankā noliedza pat tad, kad Finanšu un kapitāla tirgus komiteja (FKTK) sāka pastiprināti uzraudzīt abiem piederošo kredītiestādi 2008. gada augustā un septembrī..

Kā liecina ASV vēstniecības ziņojumi Vašingtonai, 2008. gada 22. oktobrī Kargins slepus vērsās pie Godmaņa valdības ar lūgumu palīdzēt, tajā pašā laikā stāstot FKTK, ka bankā „viss ir kārtībā”. Toreiz Finanšu ministrija palīdzību atsacīja.

Tomēr jau 2008. gada 8. novembrī Godmaņa valdība noslēdza vēsturisko vienošanos – Latvijas valsts par simbolisku cenu nopirka 51% „Parex bankas” akcijas. Latvijas valstij neizdevīgais bankas pārņemšanas līgums paredzēja saglabāt amatus Karginam un Krasovickim, nodrošinot iespēju savu lolojumu atgūt vēlāk, kad par valsts līdzekļiem situācija bankā būs normalizēta..

SVF neapmierināts ar „Parex bankas” glābšanas plānu

Pēc Latvijas valdības lūguma, 2008. gada 17. novembrī Rīgā ieradās Starptautiskā valūtas fonda (SVF), Eiropas Savienības, Zviedrijas valdības un centrālās bankas pārstāvji, kuru mērķis bija iepazīties ar situāciju uz vietas un izlemt vai Latvijai piešķirt aizdevumu.

Nedēļu vēlāk ASV vēstniecības rīcībā nonāk SVF noslepenots 22. novembra ziņojums, kas nepārprotami pauž SVF neapmierinātību ar „Parex bankas” pārņemšanas gaitu. Ziņojumā teikts, ka ārvalstu finansistiem iepazīstoties ar Latvijas ekonomisko stāvokli un „Parex bankas” pārņemšanas darījuma struktūru, SVF stingri uzstāj uz simtprocentīgu bankas nacionalizāciju..

SVF uzsver, ja Kargins un Krasovickis paliek pie bankas naudas siles, rodas situācija, kad „var tikt izpārdoti bankas īpašumi un/vai aktīvi vai pat sliktāk. (..) Pašreizējie īpašnieki var būt iesaistīti nepārskatāmos vai apšaubāmos darījumos, kamēr (Godmaņa) valdība vēl domā kā rīkoties,” SVF slepeno ziņojumu citē ASV vēstniecība..

Skarbais Valūtas fonda tonis nozīmē, ka Karginam un Krasovickim būs jāzaudē savi amati, pretējā gadījumā miljardu kredīts Latvijai var iet gar degunu..

Starptautisko aizdevēju nostāju precīzi raksturo Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča teiktais ASV vēstniekam 24. novembrī – SVF pārstāvjiem nav saprotama Godmaņa valdības radītā situācija, „kas ļauj Karginam un Krasovickim gūt labumu uz valsts rēķina,” Rimšēviča teikto atstāsta ASV vēstnieks..

Toreizējais premjers Ivars Godmanis un satiksmes ministrs Ainārs Šlesers līdz pēdējam elpas vilcienam pretojās SVF prasībai pilnībā nacionalizēt „Parex banku”, valdībai izrādot karalisku pretimnākšanu Karginam un Krasovickim. LPP/LC vadības duets vēl 26.novembra sarunā ar ASV vēstnieku atzīst, ka pasūtīs SVF miljardu piedāvājumu trīs mājas tālāk, „ja valūtas fonds uzstās uz 8.novembrī noslēgtās vienošanās pārskatīšanu ar „Parex banku”.”

Kad vismaz 400 miljoni latu Latvijas valsts budžeta naudas ir aizplūduši nerezidentiem ārpus Latvijas, Godmaņa valdība 1. decembrī uzlika ierobežojumus naudas plūsmai „Parex bankā”. Dažas dienas vēlāk, 4.decembrī finanšu ministrs Slakteris informē ASV vēstnieku, ka Godmaņa valdība ir mainījusi savu nostāju un atbalsta SVF un ES prasību pilnībā nacionalizēt „Parex banku”, pārņemot to valsts īpašumā.

Formālais iemesls valdības nostājas maiņai – Valsts kasei sāk aptrūkties finanses. Tomēr ASV vēstniecības ziņojumi liecina, ka patiesībā Godmaņa valdība ieguldīja „Parex bankā” nodokļu maksātāju miljonus, lai Kargins ar Krasovicki nokārtotu savas saistības ar nerezidentiem. Kad tas tika paveikts un Valsts kase bija gandrīz tukša, nākamais loģiskais solis bija piekrist SVF uzstādījumam pilnībā nacionalizēt „Parex banku”.

Kargins un Krasovickis „uzpērk” partijas

Starpniecības naudu toreiz centās nopelnīt arī Šķēle, „Parex bankas” pārņemšanas laikā lidojot uz Maskavu, lai sāktu sarunas par bankas pirkšanu. Acīmredzot līdzīgas motivācijas vadīts bankrotējušais tautpartijietis rīkojas arī šogad augustā, Kijevas lidostā veicot sarunas par „airBaltic” tālāko likteni ar nezināmiem investoriem no Ukrainas un Krievijas, raksta tvnet.lv.

2008. gada rudenī Šķēle nerīkojās viens – „Parex bankas” glābšanas plāns, kuru izstrādāja Godmaņa valdība ar finanšu ministra Slaktera līdzdalību, paredzēja Finanšu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Bičevska (pašlaik viņš ir Latvijas komercbanku asociācijas prezidents) iecelšanu par „Parex bankas” uzraugu no valsts puses. ASV vēstniecības secinājums nav glaimojošs - Bičevska lojalitāte pret Tautas partiju ir daudz labāk zināma nekā viņa finansista spējas, teikts ziņojumā..

Kopš Latvijas otrās neatkarības pirmssākumiem Kargins un Krasovickis ar bankas starpniecību ir sponsorējuši daudzas politiskās partijas, tai skaitā „Latvijas ceļu”, „Saskaņas centru” un TB/LNNK. 20 gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai baņķieru duets nodibinātu draudzīgas attiecības ar politiķiem no dažādām varas partijām. Politiķu pateicība par „draudzību” izpaužas dažādi, piemēram, bijušie premjeri no „Latvijas ceļa” Valdis Birkavs un Andris Bērziņš ir darbojušies „Parex bankas” valdēs..