Latvijas armijas kaujas spējas samazinās

NBS skaitliskais sastāvs kopā ar Zemessardzi ir 20 000 karavīri. Kopš 2007. gada janvāra, kad Latvija atteicās no obligātā militārā dienesta, militārpersonas tagad dien kā profesionāli karavīri uz līguma pamata. No 2007. gada janvāra līdz šī gada augustam no NBS ir atvaļinājušies 1906 karavīri, bet par jaunu rekrutēti 1505 karavīri. Tas nozīme, ka četrarpus gadu laikā mūsu bruņotie spēki ir samazinājušies par 401 karavīru.

Virsniekus nomaina „zaļie gurķi”

Tomēr tas nav tikai skaitliskais, bet arī profesionālais samazinājums. No armijas aiziet nevis „zaļi gurķi”, bet gan profesionāli karavīri, komandējošais sastāvs. Lai tikko rekrutētais jaunietis kļūtu, piemēram, par pulkvežleitnantu, viņam jānodien apmēram 20 gadi. Arī pārējo karavīru apmācība ir ilgstošs un dārgs process, kas izmaksu ziņā var svārstīties no vairākiem desmitiem tūkstošiem līdz pat miljonam latu. Piemēram, lai izaudzinātu kara pilotu – komandieri, valsts budžetam jāšķiras gandrīz no miljons latu, portālam Kasjauns.lv teica NBS preses virsnieks Normunds Stafeckis.

Pēc rekrutēšanas tiek slēgts līgums ar rekrutēto jaunieti uz pieciem gadiem, ja viņš ir šajā laikā apgūst arī kādu militāro profesiju, tad attiecīgi arī tiek pagarināts līguma termiņš.

Ja nesatraucamies par to, ka četrarpus gadu laikā NBS sastāvs ir sarucis par dažiem simtiem cilvēku, tad tā, ka mūsu armija zaudē profesionālus kadrus, jau ir nopietna problēma, kuras rezultātā vienai no NATO dalībvalstu armijām pazeminās kaujas spējas. Lai to atjaunotu iepriekšējā līmenī, būs nepieciešami daudzi gadi. Ir radies deficīts komandējošā sastāvā.

Karavīri lielā mērā armiju pamet ekonomiskās krīzes dēļ.

„Mūsu cilvēki, tāpat kā citi darbinieki, ir ņēmuši kredītus un, samazinoties atalgojumam, vairs nespēj tos atmaksāt. Tāpēc pēdējos gados karavīri izšķiras par citu darba vietu meklēšanu,” „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” sacīja NBS komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube.

Vēl viens iemesls, kāpēc cilvēki atvaļinās no NBS, ir iespēja pēc tam, kad karavīrs nodienējis, piemēram, desmit gadus, priekšlaicīgi pensionēties un saņemt salīdzinoši lielu pensiju. Šai laikā „jaunais pensionārs” var arī piehalturēt par apsargu un „uz rokas” saņemt vairāk nekā dienot NBS.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem kareivis vai matrozis pirmajā dienesta gadā pirms nodokļu nomaksas saņem 268 latus mēnešalgu, instruktori – 322 līdz 341 latu. Pieaugot izdienas gadiem, palielinās arī mēnešalga. Piemēram, ierindniekam pēc 25 gadiem dienesta mēnešalgā paredzēts izmaksāt 352 latus, instruktoriem – 418 līdz 481 latu. Pieaugot pakāpei un izdienai, visu dienestu pakāpju karavīri saņem aizvien lielāku mēnešalgu. Lielākā, sasniedzot 25. izdienas gadu, ir ģenerālleitnantam (viceadmirālim) – 1605 lati pirms nodokļu nomaksas, raksta nra.lv.

Masveidā karavīri armiju pameta 2009. un 2010. gadā (attiecīgi – 533 un 604). No tiem „pusēm vienojoties jeb pēc paša vēlēšanās” 2009. gadā dienestu Latvijas armijā pameta 156, bet 2010. gadā – 188 karavīru (šogad jau 87). Tas nozīmē, ka šie karavīri NBS pametuši pirms līguma termiņa beigām un viņi ir pārgājuši strādāt uz citurieni, apņemoties, piemēram, atmaksāt viņu izglītībā ieguldīto naudu.

Datu par to, kur paliek bijušie karavīri, nav, bet viņi var dienēt arī citu valstu armijās. Pirms pāris gadiem Franču leģionā dienēja 15 Latvijas karavīri, kuri pametuši dienestu NBS Sauszemes spēkos. Mūsējie var atrasties arī citos ārvalstu bruņotajos spēkos.

2009. gada situācija bija pat tik saspringta, ka Aizsardzības ministrijā apsvēra iespēju ieviest „ārkārtas iespēju” – atjaunot obligāto militāro dienestu. Togad NBS bija negatīva bilance – dienestu pameta par 488 karavīriem vairāk nekā tika rekrutēti. Tas bija pirmais šāds gadījums kopš Latvija attiecās no obligātā dienesta. Negatīva bilance bija arī pērn – mīnus 153 karavīri. Savukārt šogad bilance jau ir pozitīva: dienestu atstājuši 165, bet rekrutēti 287 cilvēki.

Nākotne miglā tīta

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos dienestu pametuši 165 karavīri, no kuriem 87 bijuši ierindnieki, kas darba attiecības ar NBS pārtraukuši pirms līguma termiņa. Pārējie bijuši virsnieki un instruktori. Arī iepriekšējos gados puse vai pat lielākā daļa no darba attiecības pārtraukušajiem karavīriem bijuši virsnieki no vidējā komandējošā sastāva vai instruktori. Tieši šie aizgājēji bruņotajiem spēkiem rada vislielākās galvassāpes – ir radies komandējošā sastāva deficīts, kuru ir sarežģīti aizpildīt.

Šis gads nav bijis tas ļaunākais kadru mainības ziņā, tomēr bažas NBS komandierim Graubem rada neskaidrība par nākamā gada budžetu. Graube uzskata, ka, lai arī patlaban situācija NBS ir stabilizējusies un tik daudz cilvēku kā pēdējos gados dienestu vairs nepamet, attīstoties tautsaimniecībai, varētu sekot otrais aizplūšanas vilnis no armijas, jau rakstīja Kasjauns.lv. Tas nozīmē, ka NBS vairs jauniešiem nespēs piedāvāt konkurētspējīgu atalgojumu un viņi vairs nevēlēsies dienēt Latvijas armijā.