Karā ar Krieviju Baltijas valstis var necerēt uz zviedru palīdzību

Neretnieks nule Atlantijas Padomes pētījumu centra žurnālā  publicējis rakstu, kurā apgalvo, ka Zviedrijas armija nav gatava operatīvi palīdzēt Baltijas valstīm, ja tām uzbruktu Krievija.

Zviedru bruņotie spēki operatīvi nespēj palīdzēt Baltijas valstīm

Zviedrijas militārās spējas aizsargāt Baltijas valstis pret Krievijas uzbrukumu ir ierobežotas un neatbilst politiskām deklarācijām, uzskata Zviedrijas Karaliskās militāro zinātņu akadēmijas loceklis, bijušais Zviedrijas Nacionālās aizsardzības koledžas rektors Neretnieks. Tādējādi viņš atzīst, ka pastāv „samērā nopietna neatbilstība” starp Zviedrijas deklarēto doktrīnu par savu gatavību palīdzēt Baltijas valstīm un tās spējām to izdarīt.

„Plašu bruņotu akciju gadījumos Baltijas valstīs un ap tām Zviedrijas spēja sniegt būtisku atbalstu būs ļoti ierobežota, vismaz gadījumos, kad jārīkojas ātri. Tas var radīt aplamas cerības (un līdz ar to pieņēmumus plānošanā) starp tās kaimiņiem ticībā, ka tie var rēķināties ar Zviedriju militāras krīzes gadījumā šajā reģionā,” raksta zviedru militārais eksperts.

Jāatgādina, ka 2009. gada janvārī Zviedrijas parlaments pieņēma Solidaritātes deklarāciju, kurā teikts, ka „Zviedrija nebūs pasīva, ja citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai Ziemeļvalsti piemeklēs katastrofa vai uzbrukums”. Zviedrija šādā gadījumā spēs sniegt, kā arī saņemt militāru palīdzību, teikts deklarācijā.

Neretnieks arī analizē scenārijus, ko Zviedrija varētu darīt, ja NATO lūgtu Zviedrijas palīdzību alianses dalībvalstu aizsardzībai militāru draudu gadījumā, kas būtu vērsti pret Lietuvu, Latviju un Igauniju. Atvaļinātais ģenerālis raksta, ka Zviedrijas spēku dislocēšana ilgtu dažas nedēļas vai pat vairāk, ņemot vērā nepieciešamību papildus apmācīt un pielāgot vienības konkrētajam uzdevumam.

Viņš norāda, ka Zviedrijas karaflote nebūtu gatava karadarbībai Baltijas jūrā. Savukārt Zviedrijas gaisa spēkiem būtu problēmas, it īpaši eskortējot kuģu pārvietošanās Baltijas jūrā, bet problēmas būtu arī pašaizsardzībai, veicot citus uzdevumus.

„Vispārējā aina ir tā, ka Zviedrijas spējas iejaukties ārvalstīs, lai palīdzētu saviem kaimiņiem, ir ierobežotas, un nepieciešamā sadarbība ar NATO būtu lielā mērā jāimprovizē,” uzsver Neretnieks.

Neretnieks uzskata, ka daudzas problēmas var atrisināt cieša un regulāra sadarbība ar kaimiņvalstīm plānošanā, mācībās un apgādē, sevišķi Zviedrijas sadarbība ar NATO. „Vislabākais risinājums būtu, ja Zviedrija pievienotos NATO,” pārliecināts Neretnieks.

Pašlaik Zviedrija līdzīgi kā Armēnija, Austrija, Azerbaidžāna, Gruzija, Īrija, Maķedonija, Somija, Šveice un Ukraina ir NATO partnervalsts.

Krievi Baltiju var iekarot nedēļas laikā

Jāteic, ka Krievijas militāro draudu gadījumā Latvijai Zviedrijas palīdzība vairs varētu būt nesvarīga. Ja zviedru bruņotajiem spēkiem vajadzētu vairākas nedēļas, lai sagatavotos palīdzībai Baltijas valstīm, tad Krievija Baltijas valstis var iekarot nedēļas laikā. Zviedrijas Militārās akadēmijas eksperti šī gada pavasarī izdeva rakstu krājumu, kurā secināja, ka Baltijas valstis ir militāri vājas un to ģeogrāfiskais novietojums tik bīstams, ka Krievijas armija spētu okupēt Lietuvu, Latviju un Igauniju apmēram vienas nedēļas laikā.

Pirms dažiem mēnešiem zviedru militārie eksperti uzsvēra, ka Zviedrijai nopietni jādomā, kā Baltijas valstis aizstāvēt pret varbūtējo krievu agresiju. Zviedrijas Militārās akadēmijas speciālisti sprieda, ka Latvijai šāda iespējamā kara gadījumā jābūt gatavai Kurzemē uzņemt zviedru desantu.

Eksperti gan mierināja, ka šāds uzbrukums tuvākajā laikā nav reāls, tomēr uzskaitīja vairākus notikumus, kas raisa bažas: 2007. gada pavasara nemieri un kiberuzbrukums Igaunijā, Krievijas bruņoto spēku pastiprināšana Baltijas valstu robežu tuvumā, kā arī Gruzijas karš.

Viņi arī uzsvēra, ka krīzei ir jāgatavojas un jāorganizē kopīgi militārie manevri. Zviedrijas sabiedrībā arī jāizvērš izglītojoša kampaņa, kuras mērķis būtu radīt pozitīvu attieksmi pret palīdzības sniegšanu Baltijas valstīm.