Akadēmiķis Stradiņš: no Latvijas emigrējuši tūkstotis laba ranga zinātnieku
Akadēmiķis Jānis Stradiņš uzskata, ka patreizējā situācija Latvijas zinātnē nebūt nav slikta, lai gan gribētos cerēt uz lielāku valsts finansējumu, jo kopš 1990.gada no Latvijas uz ārzemēm ir emigrējuši tūkstotis laba ranga zinātnieku.
Intervijā žurnālam "Sestdiena" Stradiņš stāsta, ka 1990.gadā Latvijā bija apmēram 6000 doktoru, bet tagad ir 4000. Pavisam esot šie 6000, bet to skaitā ir daudz pensionāru un arī tādu, kas strādā citās sfērās - par ministriem, ierēdņiem, baņķieriem un parlamenta deputātiem.
"Tā bija iekšējā emigrācija no zinātnes, kur maksāja ļoti mazas algas. Apmēram tūkstotis laba ranga zinātnieku ir aizbraukuši uz ārzemēm," atzina akadēmiķis.
Tomēr patreizējo situāciju Latvijas zinātnē Stradiņš vērtē pozitīvi, piebilstot, ka būtu nepieciešams paaugstināts valsts finansējums, jo no Eiropas jau naudu saņem, bet patiesībā ar novēlošanos, kad darbs jau padarīts.
"Būtisks uzlabojums ir tas, ka latviešu zinātniekiem faktiski ir pieejamas visas pasaules laboratorijas. Un, protams, Krievijā zinātnes sabrukums ir stipri lielāks nekā Baltijas valstīs. Krievijas labākie zinātnieki, mani bijušie kolēģi, gandrīz visi ir Amerikā, Izraēlā vai citur. Un, ziniet, prakse neapstiprina runas par to, ka Latvijas universitātēs sagatavotība nav tā labākā - tur studējušie cilvēki ļoti bieži ir konkurētspējīgi," stāsta Stradiņš.
Apkaunojoša lieta esot tā, ka realizēto izgudrojumu ziņā jeb, kā krievu laikā teica, ieviešanas ziņā Latvija ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā. Pētnieku Latvijā ir samērā daudz un labi, bet tādu zinātnieku, kas veidotu mazus konkurētspējīgus uzņēmumus, ir ļoti maz, un viņu uzņēmumi netiek popularizēti.
