Jēkabpils policista līgavas ģimene skaidro, kāpēc cīnās par naudu
Jēkabpilī nošautā policista Andra Znotiņa draudzenes Daces Vītolas ģimene publicējusi Atklāto vēstuli, kurā viņa neiejūtībā apvaino policista krustmāti un skaidro, kāpēc pretendē uz 50 000 latu lielo kompensāciju.
Šī gada janvārī apšaudes laikā, vajājot Jēkabpils spēļu zāles aplaupītājus, tika nošauts Viesītes policists Andris Znotiņš. Bojāgājušā radiniekiem pienākas 50 000 latu liela kompensācija, par kuras saņemšanu pašreiz cīnās gan viņa krustmāte Mirdza Znotiņa, gan viņa līgava Dace Vītola.
„Netīrās dejas” ap kompensāciju
Krustmāte apgalvo, ka Dacei Vītolai nav bijusi kopdzīve ar viņas krustdēlu un tāpēc kompensācija pienākas viņai. Savukārt Dace Vītola stāsta, ka Mirdza Znotiņa par viņu izplatot baumas un apmelojušu informāciju. Vītolu ģimene arī stāsta, ka krustmāte savu krustdēlu bieži vien esot ignorējusi, piemēram, viņas dēļ Andris skolas izlaidumā esot palicis bez ziediem un apsveicējiem.
Sākumā abas kompensācijas pretendentes esot vienojušās saņemto naudu atvēlēt kādam bērnunamam vai labdarības pasākumam, bet pēc tam krustmāte savas domas esot mainījusi un visu naudu tagad grib paturēt sev, pārliecināti Vītoli. Pēc viņu uzskata, tas neesot taisnīgi.
Jēkabpils laikrakstos „Jaunais Vēstnesis” un „Brīvā Daugava” Vītolu ģimene savai un Daces Vītolas aizstāvībai ir publicējusi Atklāto vēstuli, kas, domājams, esot „pirmā un pēdējā vēstule presē par šo tēmu no mūsu (Vītolu) ģimenes puses”.
Kā Andris jutās Vītolu ģimenē?
Vītolu ģimenes Atklātajā vēstulē rakstīts:
„Dace ieveda Andri mūsu ģimenē 2009. gadā. Mēs Andri pieņēmām kā savu znotu, kā dēlu - Andris bija kopā ar mums visos lielos un mazos ģimenes pasākumos, svētkos, ģimenes izbraucienos. Kopā tika pavadītas Lieldienas ar olu kaulēšanos, talkas, Jāņi ar jāņzālēm, sieru un pīrāgiem, pēdējie divi Ziemassvētki, Jaungads, Ziemassvētku koncerts Rīgas Torņakalna baznīcā kopā ar visiem mūsu tuvākajiem radiem, Andra dzimšanas dienas, vārda dienas un citi ģimenes pasākumi. Andri kā pilntiesīgu ģimenes locekli uztvēra visi mūsu tuvinieki, radi, draugi un kolēģi. Andris ar Daci atbalstīja viens otru, bija laimīgi kopā.
Un tad pienāca traģiskais 2011. gada 25. janvāris, kas nodarīja tik daudz sāpju, ciešanu un pārdzīvojumu mūsu ģimenei. Kad cilvēkiem sāp, viņi turas kopā un atbalsta viens otru. Tieši tāpēc bija patīkami, ka Andra krustmāte un Dace atbalstīja viena otru šajā smagajā laika posmā, sazvanījās, tikās, palīdzēja viena otrai. Tāpat krustmāte pati vairākkārt publiski mīļi Daci sauca par Andra līgaviņu. Atbalstīja draugi, tuvinieki, radi un līdzjūtību izteica pat mazpazīstami cilvēki.”
„Andra krustmāte lauž solījumu”
Vītolu ģimene apgalvo, ka Andra Znotiņa krustmāte pēc kāda laika esot lauzusi solījumu un pēkšņi vairs nav gribējusi kompensācijā saņemto naudu atvēlēt labdarībai, bet gan to visu paturēt sev. Vītolu ģimenes Atklātajā vēstulē teikts:
„Tiek izsludināta pieteikšanās uz vienreizējo kompensāciju. Pieteikties var neatraidāmie mantinieki, bet Andrim tādu nav. Un tad mūsu ģimenē rodas ideja, kā vēl pēdējo reizi Latvijā varam likt skanēt Andra labajam vārdam: krustmātes un Daces vārdā lūgt Iekšlietu ministriju un Valsts prezidentu rast iespēju novirzīt šo naudu labdarībai - ziedot.lv bērniem, Andra sapnim - bērniem.
Dace sazinājās ar krustmāti un saņēma viņas piekrišanu. Top vēstule. 2011. gada 20. maijā Daces mamma ar vēstuli ierodas pie Andra krustmātes, lai to parakstītu. Nākamajā dienā varētu vēstuli aizsūtīt Dacei, tālāk adresātiem un ar preses starpniecību informēt sabiedrību par šādu lūgumu. Bet ... laikā, kad tika gatavota minētā vēstule, neizprotamu iemeslu dēļ M. Znotiņa pārdomāja un izlēma, ka šo naudu viņa vēlas saņemt pati, adresējot savu iesniegumu Iekšlietu ministrijai. Un tagad M. Znotiņa presē realizē kampaņu, kurā tieši Dace Vītola tiek atspoguļota kā mantkārīgā, kas mēģina saņemt kompensāciju, kas Dacei nepienākoties. Lai tad par šo kompensāciju bez skaļas publicitātes izlemj tiesa.”
Aukstā duša Vītolu ģimenei
„Tā bija kā auksta duša, vilšanās sajūta, ka esam piekrāpti, jo līdz šim viss tika darīts aprunājoties, saskaņojot rīcību gan par Andra izvadīšanu, mantu sakārtošanu, mājas pieskatīšanu, apbalvošanas ceremonijām, kapu pieminekļiem un neskaitāmām citām lietām. Un pēkšņi bez argumentiem, bez iemesla, aizmuguriski... Mūsu ģimenē tā nav pieņemts rīkoties — lauzt solījumus, tāpēc jutāmies ļoti sāpināti. It kā ar to nepietiktu, sākās zemiski, naidīgi izteicieni, apvainojumi, apmelojumi un nomelnošana presē. Un kāds publiski aizvien turpina apgalvot, ka M. Znotiņai nauda nav svarīga?! Bet kādam laikam ir svarīgi Daci izsvītrot no Andra dzīves, izsvītrot Andra pēdējos divus gadus, kurus Andris pats raksturojis kā labāko, kas ar viņu noticis! Izsvītrot ģimenes mīlestību, drošību un rūpes, ko Andrim centās dot Dace un visa mūsu ģimene?”
Grūti pieņemt to, ka cieņu un mīlestību krustmāte izrāda, rakstot par Andra Znotiņa un Daces sadzīvi visās avīzēs un interneta portālos, ja pats Andris vairs neko nevar paskaidrot. Sadzīvi, par kuru viņa zināja maz.
Andra krustmāte kategoriski ir atteikusies tikties personīgi ar Daci, lai izrunātu sasāpējušos jautājumus. Mīlestība, rūpes ... kur bija mīļie, tuvie radi Andra skolas izlaidumā, kad citiem absolventiem bija pilnas rokas puķu, bet Andrim neviena apsveicēja pat ar pāris dārza puķēm? Kur viņi bija augstskolas absolvēšanas dienā, kad vienīgie, kas Andri apsveica, bija drauga vecāki? Visi Daces centieni mēģināt vienoties ar „tuviniekiem” par to, lai tiktu pieteiktas mantojuma tiesības un kopīgiem spēkiem segtas parādsaistības par izloloto māju, ir beigušās ar ignorēšanu, nevēlēšanos uzņemties papildu atbildību un kārtējo nomelnošanas devu ...
Pēkšņā M. Znotiņas viedokļa maiņa un vienlaicīgs attālu Andra radinieku noraidījums Dacē radīja aizvainojumu, dusmas, skumjas un smagu vilšanās sajūtu. Palikusi viena, Dace tomēr izlēma iespēju robežās īstenot sākotnēji iecerēto pati saviem spēkiem un pašlaik dara visu iespējamo, lai mērķi varētu realizēt. Tādējādi situācijā, kad, diemžēl, kompromisu rast nav izdevies, Dace ir izvēlējusies uzticēt jautājuma lemšanu Iekšlietu ministrijas un tiesas ziņā. Un gadījumā, ja tiks lemts par kompensācijas vai tās daļas piešķiršanu arī Dacei, doma par labdarību netiks aizmirsta,” uzsver Vītolu ģimene.
„Andrim ļoti sāpētu”
Šobrīd caur presi tiek nomelnota Dace. Ja Andris to redz no mākoņu maliņas, viņam tas ļoti sāpētu, ka Dacei tiek darīts pāri. Pārliecināta Vītolu ģimene, kura raksta: „Andra vairs nav, bet esam mēs, Daces un Andra ģimene, un mūsu pienākums ir neļaut presē ņirgāties par divu cilvēku jūtām, par Daces sāpēm, zaudējot mīļu cilvēku. Mums neliekas, ka naids būtu tās atmiņas, kurām jāpaliek sabiedrībā, saistībā ar mums visiem tuvā cilvēka, Latvijas Gada varoņa, Viestura ordeņa Lielkrusta komandiera Andra Znotiņa vārdu.
Jādomā, ka Andris gribētu, lai viņam tuvie cilvēki, draugi cienītu viens otru, dalītos atmiņās, atbalstītu viens otru un neļautu sabiedrībai aizmirst viņa labos darbus un varoņa nāvi. Mums visiem ir kādas labas, mīļas, tuvas un gaišas atmiņas, saistītas ar Andri! Neļausim citiem ar ļauniem vārdiem un domām aizēnot to labo, ko mums ir atstājis Andris!”
Krustmāte iesniedz protestu Augstākajā tiesā
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka Jēkabpils apšaudē bojāgājušā policista Andra Znotiņa krustmāte Mirdza Znotiņa iebilst pret Jēkabpils rajona tiesas spriedumu, ka Znotiņš un viņa draudzene Dace Vītola divus gadus dzīvojuši kopā un viņiem bijusi kopīga saimniecība.
Znotiņa krustmāte nolēmusi Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentam iesniegt protestu un panākt apstiprinājumu, ka Vītolai nav bijusi kopdzīve ar Andri Znotiņu un ka viņa rīkojusies negodprātīgi, tiesai sniedzot apzināti nepatiesas liecības, tā mēģinot vienpersoniski iegūt Iekšlietu ministrijas vienreizējo 50 000 latu pabalstu.
Tuvinieki, kolēģi un amatpersonas pēdējā gaitā izvada policistu Znotiņu
