LIC brīdina: ir risks Latvijā ievest bērnu trieku
Vairākās pasaules valstīs izplatījies poliomielīta vīruss jeb bērnu trieka, un pastāv risks tā ievešanai arī Latvijā, brīdina Latvijas Infektoloģijas centrs (LIC).
LIC Epidemioloģiskās drošības un sabiedrības veselības departamenta vadītājs Jurijs Perevoščikovs norādīja – kaut arī kopš 1963.gada Latvijā nav reģistrēts neviens bērnu triekas gadījums un kopš 2002.gada Latvija sertificēta kā no poliomielīta brīva valsts, vīrusam izplatoties citās valstīs, pastāv iespēja ar to saslimt arī nevakcinētajiem cilvēkiem Latvijā.
Lai gan precīzu nevakcinēto skaitu nav iespējams noteikt, Perevoščikovs atzina – ja vēl pirms dažiem gadiem pret poliomielītu nevakcinēto bērnu skaits bija aptuveni 4%, tad pēdējā laikā tas pieaudzis līdz aptuveni 10% no gadā piedzimušajiem.
"Tam ir divi iemesli – viens ir ekonomiskie apstākļi, jo daudzi bērni no izteikti nabadzīgām vai sociāli nelabvēlīgām ģimenēm netiek iesaistīti veselības aprūpes profilaksē, lai arī poliomielīta vakcīna ir bezmaksas, un otrs – par vakcināciju pieaug nepatiesas informācijas izplatība sociālajos tīklos, kur cirkulē nepārbaudīta un uz zinātni nebalstīta informācija, baumas, cilvēki konsultējas viens ar otru, nevis ar medicīnas darbiniekiem," paskaidroja eksperts.
Pēc PVO datiem, pasaulē līdz šā gada 13.septembrim reģistrēti 380 savvaļas poliomielīta vīrusu izraisīti saslimšanas gadījumi 16 valstīs. Pašlaik par endēmiskajām valstīm tiek uzskatīta Pakistāna, Afganistāna, Nigērija, Indija. Ķīnā reģistrēts uzliesmojums, bet ievestie gadījumi reģistrēti 10 Āfrikas valstīs (Kongo Demokrātiskajā Republikā, Čadā, Kotdivuārā, Burkina Faso, Mali, Gvinejā, Angolā, Kongo, Nigērā, Gabonā). Pērn savvaļas poliovīrusu ievešana izraisīja lielu poliomielīta uzliesmojumu Tadžikistānā, kam sekoja infekcijas ievešana Kazahstanā, Turkmenistānā un Krievijā.
LIC direktore Baiba Rozentāle atgādināja, ka, dodoties uz Pakistānu un citām poliovīrusu skartajām valstīm, kā arī valstīm, kur reģistrēti ievesti poliomielīta gadījumi, ieteicama vakcinācija pret poliomielītu. Nevakcinētiem cilvēkiem, kas plāno doties uz poliomielīta skartajiem rajoniem, vajadzīgs pilns vakcinācijas kurss – trīs potes. Vakcinētiem cilvēkiem, kas saņēmuši trīs un vairāk vakcīnas devu pret poliomielītu, pirms ceļošanas ieteicams saņemt vienu poti. Pirmsvakcinācijas periodā ar šo infekciju biežāk slimoja bērni līdz piecu gadu vecumam vasarā un rudenī. Pašreiz risks inficēties ar poliovīrusu ir jebkura vecuma nevakcinētai personai.
Lai ierobežotu infekcijas izplatīšanos, no poliomielīta brīvas valstis var pieprasīt ceļotājiem no Pakistānas apliecinājumu par vakcināciju pret poliomielītu, lai saņemtu ieceļošanas vīzu.
PVO Pakistānā pieaugušo saslimšanas gadījumu skaitu ar savvaļas poliomielīta vīrusu saista ar paaugstinātu poliovīrusa izplatīšanās risku, jo tuvākajos mēnešos Saūda Arābijas pilsētā Mekā ir svētceļojumu sezona un sagaidāma liela mēroga iedzīvotāju pārvietošanās, tostarp no Pakistānas. Saūda Arābija izdevusi prasību visiem ieceļotājiem no endēmiskajām valstīm būt vakcinētiem pret poliomielītu. Pēc PVO rekomendācijām ceļotājiem, dodoties uz un no endēmiskām valstīm, jābūt vakcinētiem.
Ja plānots doties uz infekcijas skartajiem reģioniem, ceļojuma laikā bieži jāmazgā rokas ar ziepēm un ūdeni, bet gadījumos, kad tās nav pieejamas, jāizmanto spirtu saturoša roku želeja. Būtu jāēd tikai tādi pārtikas produkti, kas ir termiski apstrādāti un tiek pasniegti karsti, jādzer tikai pasterizēti piena produkti. Jāēd tikai tādi augļi un dārzeņi, kurus iespējams pašam nomazgāt un nomizot. Jādzer tikai vārīts ūdens vai ūdens un dzērieni, kas pildīti neatvērtās pudelēs, jāizvairās no ledus lietošanas.
Poliomielīta ierosinātāji ir enterovīrusu dzimtas vīrusi. Infekcijas avots ir cilvēks, izplatīšanās veids – fekāli orāls, vīrusa izplatīšanās iespējama arī gaisa pilienu ceļā. Vīruss ir izturīgs ārējā vidē pret izžūšanu un sasaldēšanu, labi saglabājas ūdenī. Slimībai ir divas formas: neparalītiskā – bez spilgtiem simptomiem, ar īslaicīgu drudzi, iesnām, faringītu, vemšanu, vieglu serozu meningītu, bez paralīzes; kā arī paralītiskā – ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru, galvassāpēm, nespēku, caureju, vemšanu, centrālās nervu sistēmas bojājuma pazīmēm, muskuļu vājumu, rīšanas traucējumiem, apgrūtinātu elpošanu, paralīzi.
