Astoņi procenti vēlētāju nobalsojuši nepareizi
Apmēram astoņi procenti vēlētāju 11. Saeimas vēlēšanās nav pareizi aizpildījuši vēlēšanu biļetenus. Ja viņu izdarītās atzīmes tiktu ņemtas vērā, tad jaunievēlēto deputātu sastāvs varētu būt savādāks.
8% vēlētāju jeb aptuveni 80 000 balsotāju, atzīmējot sev nepatīkamos deputātu kandidātus vēlēšanu zīmēs, ir viņus nevis svītrojuši, bet gan pie viņu vārdiem pielikuši mīnusiņus, kas netiek ņemti vērā. Līdz ar to miskastē izmesti vairāki desmiti tūkstoši balsu, raksta žurnāls „Ir”.
Partiju mandātu skaitu jaunajā parlamentā tas gan neietekmētu, bet deputātu sastāvu gan. Ja biļetenā svītrojuma vietā ir ievilkts mīnusiņš, bet plusiņa vietā iešņāpts ķeksītis, vērā netiek ņemta konkrētā atzīme, bet pati vēlēšanu zīme gan tiek akceptēta un līdz ar to skaitās, ka par konkrēto partiju ir nodota vēlētāja balss bez atzīmēm biļetenā.
„Vēlēšanu biļetenos savilktie mīnusi, nevis sev netīkamā kandidāta izsvītrošana, ļauj secināt, ka 11. Saeimas vēlēšanās aptuveni 80 tūkstoši balsu pret konkrētiem kandidātiem var būt nodotas nekorekti un tāpēc neparādās vēlēšanu rezultātos. Ja vēlētāji būtu rīkojušies pēc instrukcijas, 11. Saeimas sastāvs, iespējams, būtu cits un vislielākās izmaiņas būtu Zatlera Reformu partijas kandidātos” raksta „Ir”.
Lai gan iepriekš gana skaidrots, kā balsot par un pret kandidātiem vēlēšanu sarakstos, iespējams, pašu deputātu kandidātu un arī mediju retorikas dēļ daudzi vēlētāji uzskatījuši, ka, ievelkot „mīnusu”, nevis izsvītrojot, kā to prasa likums, viņi būs izpauduši savu nepatiku pret kādu deputāta kandidātu.
„Ir” pie šāda slēdziena nonācis vētījot visu Saeimā pārstāvēto partiju biļetenus piecos iecirkņos - pa vienam katrā vēlēšanu apgabalā. Pārbaudot 7864 biļetenus, tajos atklājās 723 „mīnusi” jeb nepareizi nodotas balsis pret konkrētiem kandidātiem. Tas ir 8% no „pret” balsu jeb kandidātu svītrojumu kopskaita šajos iecirkņos. Tas ļauj izdarīt secinājumu par zaudētajiem teju 80 tūkstošiem balsu.
Biežāk nekā vidēji ir kļūdījušies Zatlera partijas un „Saskaņas centra” vēlētāji, toties retāk svītrojumu vietā mīnusus ir likuši Zaļo un zemnieku savienības atbalstītāji. Visaugstākais kļūdu procents ir Latgalē, bet viszemākais Rīgā un Zemgalē.
„Saskaņas centra” nereģistrēto mīnusu karalis ir Sergejs Fjodorovs, kurš Saeimā netika ievēlēts. Savukārt pārējo Saeimā ievēlēto partiju mīnusu karaļi jaunajā parlamentā ir tikuši: no Zatlera Reformu partijas - Guntars Bilsēns, no „Vienotības” - Solvita Āboltiņa, no „Visu Latvijai!” – TB/LNNK - Romāns Naudiņš, bet no zaļzemniekiem Ingmārs Līdaka.
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars secina, ka viens no galvenajiem kļūdas iemesliem ir jau folklorizējies paradums svītrojumus dēvēt par mīnusiem – šādi grēko gan kandidāti, gan žurnālisti, gan vēlētāji. Tāpēc neuzmanīgākie vēlētāj svītrojumu vietā saliek mīnusus, lai gan vēlēšanu kabīnēs ir izlikti paraugi, kā pareizi jāaizpilda biļeteni. CVK turpmākajās vēlēšanās aicinās visus pareizi lietot jēdzienu „ svītrojums” un mudinās arī politiķus skaidrot saviem atbalstītājiem, kā pareizi jāizdara atzīmes vēlēšanu zīmē.
Plusiņi un mīnusiņi varēja ietekmēt arī iepriekšējos Saeimas sastāvus
Kasjauns.lv pēc 10. Saeimas vēlēšanām rakstīja, ka dēļ nepareizas plusiņu un mīnusiņu saskaitīšanas iespējams parlamentā ir tikuši deputāti, kuriem tur nemaz nebūtu bijis jāatrodas. Toreiz pie vainas varētu būt bijuši vēlēšanu komisiju pārgurušie darbinieki, nevis vēlētāju nezināšana kā pareizi aizpildīt vēlēšanu zīmi.
Kāda pagājušajā rudenī notikušo parlamenta vietējās vēlēšanu komisijas locekle Kasjauns.lv pastāstīja, ka, iespējams, arī 9. Saeimā, tāpat kā 10. Saeimā, sēdēja deputāti, kuri to nemaz nav pelnījuši.
Vēlēšanu biļeteni, kas nodoti par katru partiju, ir saskaitīti pareizi. Par to nav šaubu. Partiju pārstāvniecība Saeimā esot simtprocentīgi precīza nodoto vēlēšanu zīmju skaitam. Tomēr kļūdas ar plusiņu un mīnusu skaitīšanu varētu gan būt ievērojamas, teica vēlēšanu komisijas locekle. Tas nav saistīts aiz ļaunprātības vai apzinātas vēlēšanu rezultātu viltošanas, bet gan ar vēlēšanu komisijas darbinieku nogurumu, sevišķi jau lielajos vēlēšanu iecirkņos.
„Ja mēs paceltu augšā vecos arhīvus par iepriekšējām Saeimas vēlēšanām un pārskaitītu plusus un mīnusiņus, noteikti konstatētu, ka šajā Saeimā sēž deputāti, kuriem tur nebūtu jābūt, un otrādi – deputātu kandidāti, kuri nepamatoti palikuši aiz strīpas,” teica vēlēšanu komisijas locekle.
