Lūdz kriminālvajāšanai izdot tiesnesi Vinetu Muižnieci

Procesa virzītājs uzskata, ka izmeklēšanā savāktie pierādījumi ir pietiekami, lai varētu sākt kriminālvajāšanu pret Muižnieci, uzrādot viņai apsūdzību par dienesta viltojumu.

Otrdien ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, ņemot vērā tiesneša kriminālprocesuālo imunitāti, kas noteikta Kriminālprocesa likuma 120.panta 2.daļā un Satversmes tiesas likuma 35.panta 1.daļā, procesa virzītāja ierosinājumu par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Muižnieci nosūtījis Latvijas Valsts prezidentam Andrim Bērziņam virzīšanai izskatīšanai pēc piekritības Saeimā atbilstoši Saeimas Kārtības ruļļa 23.panta 1.daļas 3.punktā noteiktajai kārtībai, kā arī Satversmes tiesas priekšsēdētājam Gunāram Kūtrim izskatīšanai atbilstoši Satversmes tiesas likuma 35.panta 1.daļā noteiktajai kārtībai.

Kā informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne, kriminālprocesu pret Muižnieci šā gada 1.jūnijā sāka ģenerālprokurors.

Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Kriminālprocess pret Muižnieci tika sākts pēc Krimināllikuma 327.panta 1.daļas - par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona. Par šādu noziedzīgu nodarījumu var sodīt ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām (4000 latu).

Kriminālprocess tika sākts, pabeidzot resorisko pārbaudi, kas tika ierosināta pēc tam, kad Ģenerālprokuratūrā tika saņemts Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētāja Alekseja Loskutova (V) iesniegums par iespējamu Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokola viltojumu.

Par Muižnieces iespējamiem pārkāpumiem 23.februārī speciāli sasauktā preses konferencē informēja tagadējā Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (V) un Loskutovs.

Kā skaidroja Loskutovs un Čepāne, gadījums saistīts ar 2009.gada 1.septembra Juridiskās komisijas sēdi. Tās audioieraksts liecina, ka deputāti minētos Krimināllikuma grozījumus nolēmuši virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā, savukārt protokolā norādīts, ka likumprojektu nepieciešams pilnveidot. Līdz ar to likumprojekta tālāka virzīšana nobremzēta.

Pēc deputātu teiktā, Juridiskās komisijas konsultantes atzinušas, ka Muižniece devusi norādījumus, ko rakstīt protokolā. Šo protokolu parakstījusi Muižniece un deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Satversmes tiesa jūnijā apturēja tiesneses Muižnieces pilnvaras līdz nākamajam kriminālprocesa virzītāja lēmumam attiecībā uz viņu. Ierosinājumu apturēt viņas pilnvaras izteica pati Muižniece.

Iepriekš Muižniece viņai izteiktos pārmetumus iespējamā komisijas sēdes protokola viltošanā noraidīja, nosaucot tos par politiskajām intrigām.

LETA/ Foto: Ieva Čīka/ LETA