Mūziķis Atis Auzāns aizstāv „Kalkūnu” darbiniekus
Mūziķis Atis Auzāns, kurš kopā ar „Daugavpils Oranžo kori” pēc uzvaras šovā „Koru kari” balvā saņemtos 15 tūkstošus eiro ziedoja „Kalkūnu” aprūpes centram, tomēr nav tik agresīvi noskaņots kā viņa kolēģis Andris Kivičs.
Šausminošais atgadījums, kad māte savu ar cerebriālo trieku sirgstošo bērnu Daugavpils sociālās aprūpes centrā „Kalkūni” sastapa bada novārdzinātu un ar izgulējumiem līdz kaulam, esošu teju uz nāves gultas, sabiedrībā izraisījis milzu ažiotāžu. Mūziķis Andris Kivičs dusmās pat draudējis iznīcināt aprūpes centru un apņēmies darīt visu, lai cilvēki, kas iesaistīti šajā lietā, vairs aprūpes centrā nestrādātu.
Kiviča kolēģis, Latgales mūziķis Atis Auzāns portālam kasjauns.lv atzīst, ka viss šis skandāls viņam šķiet mazliet pārspīlēts. „Jā, es redzēju ziņās briesmīgo situāciju ar mazo puisīti, kas bija novārdzis, un arī ļoti pārdzīvoju par to, kādā stāvoklī bērns bija. Tomēr mēs neviens nezinām apstākļus, kur, kamdēļ un kā vainas pēc, bērns bija nonācis līdz šādam veselības stāvoklim. Dusmu uzplūdos mēs katrs varam reaģēt un rīkoties „pa savam”, tomēr es Andra Kiviča vietā nebūtu uzreiz zvanījis un taisījis skandālu, pirms šī informācija nav līdz galam pārbaudīta un apstākļi noskaidroti,” apgalvo Auzāns. Pēc mūziķa sacītā, viņš nespēj noticēt, ka aprūpes centra darbinieki varētu apzināti bezpalīdzīgo puisīti novest līdz dzīvībai bīstamai situācijai. „Šobrīd ir izskanējis tikai viens – bērna mātes viedoklis, un visi tagad to pieņēmuši par absolūto patiesību!” norāda Atis.
Auzāns 2008. gadā divas reizes pabijis minētajā sociālās aprūpes centrā. „Pirmā reize bija vasarā, kad apskatījām, kā tur izskatās un vienojāmies, ka uzvaras gadījumā šovā „Koru kari” naudas balvu ziedosim telpu labiekārtošanai. Otrreiz „Kalkūnos” biju jau pēc uzvaras šovā. Apskatīju, kā izlietoti mūsu iedotie līdzekļi. Bija liels gandarījums, jo paveikts bija patiešām daudz. Darbinieki, kā atklājās, paši bija savām rokām taisījuši remontu, tādējādi taupot naudu, kas noteikti nebūtu pietikusi visam nepieciešamajam, ja par milzu atlīdzībām tiktu nolīgta kāda būvfirma. Pats savām acīm redzēju gan glīti izremontētās kāpņu telpas, gan iekārtotās dušas telpas, nomainītos podus labierīcībās, iegādātās gultas un daudz ko citu,” atceras Auzāns, kurš toreiz, atrodoties aprūpes centrā, tikko spējis valdīt asaras, raugoties uz smagi slimajiem bērniem. „Esot tur, bija grūti. „Kalkūni” nav vis nekāds bērnudārzs ar žiperīgiem un smaidīgiem bērniem. Tur atrodas patiešām ļoti slimi bērni, invalīdi, kas ir īpaši jākopj, un paši par sevi nekādi nevar parūpēties. Toreiz ar apbrīnu un dziļu cieņu raudzījos uz cilvēkiem, kas tur strādā. Es šādu darbu noteikti veikt nevarētu, emocionāli pārāk smagi,” atzīst „Daugavpils Oranžā kora” vadītājs. Pēc Auzāna domām, šādās iestādēs strādājošais personāls būtu pelnījis saņemt daudz augstāku atalgojumu, nekā tas ir pašlaik. „Redzēju, ka cilvēki savu darbu dara no sirds,” piebilst Atis un atkārto, ka viņš aizvien līdz galam netic, ka mazais Viks būtu nonācis līdz dzīvībai bīstamam stāvoklim aprūpes centra darbinieku dēļ.
Mūziķis atzīst, ka pēc ziņām par novārdzināto zēnu, viņš personīgi aprūpes centrā nav vērsies. „Es varu sniegt labdarības koncertus, lai palīdzētu savākt līdzekļus, tomēr izmeklēšanu un apstākļu noskaidrošanu veikt neuzņemos. Tas jādara atbildīgajām iestādēm. Redzēju ziņās, ka „Kalkūnos” nu jau strādāja cita vadītāja, ne tā, ar ko biju ticies es. Tāpēc pat īsti nezināju, kam varētu piezvanīt.”
Mūziķa Andra Kiviča ideju par protesta koncerta rīkošanu Atis Auzāns pagaidām nav gatavs atbalstīt. „Nevis tamdēļ, ka man nerūpētu šī situācija vai tas, kā izturas pret bērniem aprūpes centros. Protestam par „Kalkūnu” personāla atlaišanu, manuprāt, pagaidām nav objektīva iemesla. Kad būs izmeklēti apstākļi un noskaidroti atbildīgie, tad arī šādai ierosmei varbūt būs pamats tikt īstenotai,” viedoklī dalās Atis Auzāns.
