Parādu piedzinējs stāsta par savu darba ikdienu
Katram parādu piedzinējam jeb tiesu izpildītājam ir milzīgs lietu skaits – vairāki simti vai pat tūkstoši. Zemgales apgabaltiesas tiesu izpildītājam Ilmāram Reinim ir uzticētas 7000 parādnieku lietas.
Viens tiesu izpildītājs – 7000 lietu
Reinis Jelgavas domes izdevumam „Jelgavas Vēstnesis” stāsta, ka viņam uzticēto lietu apjoms ir milzīgs, kaut gan par tiesu izpildītāju viņš strādā tikai pusgadu:
„Konkrēti manā gadījumā tie ir ap 7000 parādu, ko esmu pārņēmis no iepriekšējā tiesu izpildītāja. Atzīšos godīgi – pusgads ir pārāk īss laiks, lai visas tās izstudētu. Vēl jo vairāk, ja katru mēnesi klāt nāk jaunas lietas – kopš maijā sāku strādāt, no jauna esmu saņēmis 600 lietas. Diemžēl tiesu izpildītāja amatu īpaši neviens neiekāro – arī Jelgavā ir paredzēti četri tiesu izpildītāji, bet šobrīd strādā trīs. Darbs ir 10, 12 stundas dienā, apjoms – neaptverams. Kāpēc es izvēlējos šo amatu? Gribējās iegūt jaunu pieredzi, un tā šeit tiešām ir vērtīga. Jā, ir brīži, kad varbūt nolaižas rokas – it sevišķi, tikko uzsākot darbu un iegūstot tik milzīgu lietu skaitu, ar kurām jātiek galā. Bet vēl padevies neesmu.”
Parasti parādnieki, kad pie viņiem atnāk tiesu izpildītājs aprakstīt mantu, lādē tieši parādu piedzinēju. Tomēr tā nav tiesu izpildītāja vaina vai iegriba aprakstīt mantu vai piespiedu kārtā piedzīt parādu. Reinis uzsver, ka „patiesībā sabiedrībai ir visai maz izprotams tiesu izpildītāja darbs – neapmierinātību un negācijas nākas uzklausīt ļoti bieži, taču jāsaprot, ka mēs esam valsts ieceltas amatpersonas, kas, strikti ievērojot likumu, tikai izpilda tiesas nolemto.”
Visvairāk parādu līdz 100 latiem
Lielākā daļa jelgavnieku, no kuriem ir jāpiedzen parāds, tas nav mērāms tūkstošos latu. Visbiežāk tās ir salīdzinoši nelielas summas – līdz 100 latiem, ko autovadītājs iekrājis, nesamaksājot uzliktos sodus, nenomaksājot komunālos pakalpojumus vai nenokārtojot citas saistības pret valsti vai pašvaldību.
Tiesu izpildītājs sāk strādāt pēc tam, kad saņemts tiesas nolēmums, kur skaidri pa punktiem norādīts, kas un kādā apjomā no parādnieka jāpiedzen. Tas nozīmē, ka persona ilgstoši nav likusies ne zinis par savu parādu un prasītājs ir vērsies tiesā ar lūgumu naudu atgūt. Var gadīties, ka cilvēkam pat ir pārsteigums, ka ar viņu sazinās tiesu izpildītājs, jo iepriekšējos paziņojumus un aicinājumus parādu nomaksāt viņš vieglprātīgi nav ņēmis vērā, cerot, ka lieta līdz tiesai nenonāks.
Parādus piedzen līdz mūža galam
Vienlaikus arī jāuzsver, ka likums nosaka, ka tiesu izpildītāja darba izdevumus apmaksā parādnieks. Līdz ar to cilvēkam ir jārēķinās ar to, ka viņš apmaksās ne tikai iekrājušos parādu, bet arī tiesu izpildītāja darbu, kas vienkāršākos gadījumos var būt ap 15 latiem, citos – daudzi desmiti latu, bet ļoti retos gadījumos tie var būt arī tūkstošos. Vienkāršs piemērs – cilvēks parādā 30 latus, bet tiesu izpildītājam par darbu vēl jāmaksā 15 lati, un tā ir puse no parāda summas.
Reinis stāsta: „Cik bijuši gadījumi, kad, piemēram, cilvēkam iekrājušies komunālo maksājumu parādi – par ūdeni, siltumu, gāzi. Kas visbiežāk notiek? Uzņēmums sūta atgādinājums par parādu nomaksu, bet cilvēkam naudas nav un viņš vienkārši rēķinu nemaksā. Taču tā vietā viņš varētu doties pie pakalpojuma sniedzēja un mēģināt panākt vienošanos par parāda nomaksu. Tādā risinājumā būtu ieinteresēts gan uzņēmums, gan parādnieks, jo ne vienam, ne otram tiesu darbi nav izdevīgi. Nereti cilvēks par parādu sāk uztraukties vien tad, kad pie lietas izpildes ķeramies mēs – tad viņi pēkšņi attopas, vēlas slēgt vienošanos, bet ir jau par vēlu.”
Kā tiek piedzīti parādi?
Tiesu izpildītājs pirmām kārtām cilvēkam piedāvā labprātīgi nomaksāt parādu – tam tiek dotas trīs līdz desmit dienas laika. Tas ir pirmais solis, taču šādi gadījumi, kad cilvēks uzreiz gatavs samaksāt, ir ārkārtīgi reti. Pēc tam jau tiesu izpildītājs apzina cilvēka ienākumus un skatās, kādā veidā parāda piedziņa ir iespējama. Ja cilvēkam ir algots darbs, tad tiek sūtīta informāciju viņa darba devējam un viņam uzliek par pienākumu noteiktu summu ieturēt no viņa algas vai citiem ienākumiem – arī pensijām.
Jāatgādina, ka parādu piedziņai nav noilguma – to piedzen, kamēr tas tiek atmaksāts – kaut vai visa mūža garumā. Ja šodien piedzīt nevar, lietai seko līdzi nepārtraukti, un, tiklīdz apstākļi mainās, tā piedziņa atsākas. Piemēram, uzturlīdzekļu piedzīšanas gadījumā: ja cilvēkam ir divi bērni, kuri vecāki par 7 gadiem, tad šobrīd mēnesī valsts noteiktais uzturlīdzekļu maksājums ir 120 lati. Pieņemsim, ka no cilvēka kādu laiku vispār neko piedzīt nevar, jo viņam nav darba; tiklīdz var, tā sāk piedzīt, bet reti kad izdodas mēnesī no vecāku algas atvilkt visu noteikto summu. Gadījumā, ja ieturējums no algas ir 40 lati mēnesī, tad viegli parēķināt, ka 80 latus katru mēnesi viņš vēl paliek parādā – parēķiniet, cik gadi būs nepieciešami, lai viņš visu uzturlīdzekļu summu nomaksātu, „Jelgavas Vēstnesim” skaidro Reinis.
Vai arī cits piemērs – cilvēks „uz rokas” saņēma 200 latus un parāda apmaksai atvilka 50 latus; tagad alga samazināta praktiski līdz minimumam un atvilkt mēnesī var vien latu vai divus... Cik laika paies līdz parāda apmaksai?
