Baltijas jūra applūdinās Rīgu, ūdens kļūs netīrāks

Eiropas klimata izmaiņu un jūras ekosistēmas pētniecības centrs (CLAMER) publiskojis pētījumu, kurā teikts, ka pakāpeniski paaugstinās Baltijas jūras ūdens temperatūra. Ar ko tas var draudēt, laikraksts „Vesti segodņa” jautāja Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Jūras ekoloģijas laboratorijas vadītājai Elmīrai Boikovai.

Vai Baltijas jūra mirst?

Viņa iespējamās sekas skaidro ar vienkāršu piemēru: „Cilvēkam normāla temperatūra ir 36,6 grādi, bet, kad viņam tā jau ir 37,6 grādi, viņš jūtas nelāgi. Bet temperatūra taču ir paaugstinājusies tikai par vienu grādu! Kad tā pieaug jau par četriem grādiem – līdz 40,6, sākas drudzis un iestājas nāve. Tāpat notiek arī ar jūru. Temperatūras paaugstināšanās pat par vienu, diviem grādiem ir ļoti bīstama visai ekosistēmai.”

CLAMER prognozē, ka globālās sasilšanas dēļ 21. gadsimta beigās ūdens temperatūra Baltijas jūra paaugstināsies par 2-4 grādiem, Ziemeļjūrā – par 1,7, Biskaja līcī par 1,5 grādiem. Toties, pateicoties ledāju kušanai, 2100. gadā Eiropas jūrās ūdens līmenis paaugstināsies par 60 centimetriem, dažos piekrastes rajonos pat par 1,9 metriem.

Ja ūdens līmenis pieaugs kaut vai par pusmetru, tad daži Rīgas rajoni var vispār pazust zem ūdens, saka Boikova.

Tāpat Boikova arī uzsver, ka līdz ar sasilšanu jūrās pazemināsies sāls saturs. Tā kā celsies gaisa temperatūra, pieaugs arī nokrišņu daudzums, kas jūras ūdeni bagātinās ar saldūdeni. Var prognozēt, ka Baltijas jūru sagaida strauja atsāļošanās.

Paredzams, ka nākotnē mainīsies arī valdošo vēju virziens. Patlaban Latvijā dominējošie ir dienvidrietumu vēji, turpmāk tie būs ziemeļrietumu, kas draud ar vētrām un jūras krastu izskalošanu.

Pats briesmīgākais esot tas, ka Baltijas jūra kļūs pavisam par „ citu jūru” – izzudīs daudz ūdensaugu un dzīvnieku, saka Boikova.

Baltijas jūrā parādīsies tie ūdensaugi, kas pašlaik aug ezeros. Paceļoties jūras līmenim par 30-50 centimetriem piekraste kļūs seklāka, un tajā labvēlīgu dzīves vidi atradīs siļķes, kas nārsto seklos ūdeņos. Savukārt mencas, kuras iemīļojušas aukstāku sālsūdeni, jau tagad ir uz izmiršanas robežas.

Katastrofālais piesārņojums

Līdztekus klimata pārmaiņām bažas rada arī aizvien pieaugošais ekoloģiskais piesārņojums – ar naftas produktiem, dioksīnu, fosforu un azotu. Daudzus dzīvos organismus tas nogalina.

Pa Daugavu piesārņojums ieplūst no Baltkrievijas, pa Lielupi un Ventu - no Lietuvas.

Tāpat ar katru gadu palielinās medicīnisko atkritumu izmešana jūrā, arvien negatīvāk „iedarbojas” pēc Otrā pasaules kara Baltijas jūrā sagāztie ķīmiskie ieroči. Ne velti zinātnieki cilvēkiem, sevišķi grūtniecēm, pārtikā neiesaka lietot Baltijas jūras zivis.

Vienlaikus mēs tā īsti pat neapzināmies Baltijas jūras veselības stāvokli. Boikova saka: „Jau vairākus gadus piedalos projektā, kurš novērtē ūdens kvalitāti visā piekrastē - no Papes līdz Ainažiem. Izvērtējot ūdens paraugu analīzes, mums ar kolēģiem nākas secināt, ka mūsu jūrā ieplūst visdažādākie mēsli no Lietuvas – naftas produkti, mēslojums, sadzīves un komunālie atkritumi.”

Tīrākā Baltijas jūra Latvijas teritorijā ir Mērsraga apkārtnē, saka bioloģe. Tur jūras dziļums ir desmit metri un ir sastopamas īstas „zemūdens pļavas”, ūdens ir ļoti dzidrs, kam cauri tiek Saules stari. Savukārt vispiesārņotākā jūra ir Papē pie Lietuvas robežas.

„Ja pavērojam Baltijas jūras piesārņojuma karti, tad redzam, ka ir ļoti daudz piesārņoto „punktu”, kur visa dzelme ir noklāta ar naftas produktu atlikumiem, bet pa ūdens virsu peld naftas plēve. Nafta palēnam sadalās un nogulsnējas. Pats briesmīgākais ir lielās tehnoloģiskās katastrofas. Piemēram, mēs ļoti ilgu laiku nevarējām likvidēt sekas pēc katastrofas, kas Lietuvā notika vēl tālajā 1984. gadā, kad tur no kādas naftas glabātuves izplūda ļoti liels daudzums naftas un mazuta. Piesārņojums bija no Lietuvas pierobežas līdz pat Kolkai.

Jāteic, ka ar katru gadu Baltijas jūras ķīmiskais kokteilis kļūst aizvien daudzveidīgāks,” rezumē Boikova.

Kasjauns.lv/Foto: Shutterstock