Par Latvijas gada sūnu atzīta parastā kociņsūna

Pēc biedrības paustā, parastā kociņsūna ir viena no visvieglāk atpazīstamām sūnām, taču savdabīga ir kociņsūnas augšanas forma, kas atgādina mazu kociņu. Sūnas primārais stumbrs atrodas augsnē horizontāli un ir klāts ar brūnām, plēkšņveidīgām lapām, no tā atiet stāvi sekundārie stumbri, kas zarojas aptuveni no stumbra vidus. Zari ir līdz četriem centimetriem gari, atrodas tuvu cits pie cita, tāpēc izskatās sakopoti pušķī kā nelielai palmai. Kociņsūnas tumšzaļās vai dzeltenzaļās velēnas var sasniegt desmit centimetru augstumu. Sporu vācelīte sarkani brūna, līdz četriem centimetriem garā kātiņā.

Parastā kociņsūna pieder lapu sūnu klasei, kociņsūnu dzimtai un ir tās vienīgā pārstāve Latvijā, taču citur pasaulē sastopamas kopumā trīs šīs ģints sugas. Parastā kociņsūna plaši sastopama Ziemeļu puslodē, sākot no Špicbergenas līdz Ziemeļāfrikai, Turcijai, Himalajiem, Ķīnas un ASV dienvidiem, kā arī Grenlandē un Jaunzēlandē.

Visā pasaulē sugai raksturīgie biotopi ir mitras pļavas, zāļu purvi, pārpurvoti meži, tomēr diezgan bieži tā atrodama arī sausākās vietās - atklātās kāpās, sausos zālājos, uz laukakmeņiem vai dolomītiem ar nelielu augsnes kārtiņu.

Parasti kociņsūna aug zemsedzē, bet retāk uz koku stumbriem, trupošiem kokiem, celmiem un akmeņiem. Reizēm tā atrasta arī cilvēka ietekmētās un veidotās vietās, tostarp kapsētās, aizaugušos grants karjeros, uz betona tiltiem un lubiņu jumta, vecas dēļu kaudzes. Turklāt šī suga, kas vairāk raksturīga mežiem, ir otra biežāk atzīmētā suga zālājos. Mežos kociņsūna nepieder pie valdošām sugām zemsedzē.

Pēc Latvijas botāniķu informācijas, par kociņsūnu praktisko pielietojumu atrodamas ziņas, kas norāda uz tās dekoratīvajām īpašībām. Neparastā pētījumā kociņsūnas gabaliņš kā vienīgais sūnu pārstāvis atrasts sleņģenē - 16.-18.gadsimtā Kurzemē pie Ēdoles darinātā metāla jostā ar slēgtu nodalījumu. Anglijā, karalienes Viktorijas ēras laikā sūnas dzinumus mākslīgi krāsoja, lai dekorētu dāmu cepures. Ķīnā kociņsūnas nosaukums ir "desmit tūkstošu gadu sūna" un to izmanto medicīnā, lai samazinātu drudzi, ārstētu reimatismu un atbrīvotu no kaulu un muskuļu sāpēm, tāpat Ķīnā šo sūnu izmanto arī māju siltināšanai - tāpat kā Latvijā savulaik sfagnus - spraugu aizdarīšanai.

Botāniķi norāda, ka, atrodot kociņsūnas Latvijā, vērts pievērst uzmanību sporogoniem un to augšanas vietai, jo līdz šim tie reģistrēti tikai desmit paraugos no vairāk nekā 200 ievāktajiem un atzīmēti tikai mitrās vietās. Latvijas Botāniķu biedrība aicina ziņot par šīs sugas atradnēm portālā "Dabasdati.lv".

LETA/Foto: Wikimedia.com