Aizputniekus aicina dalīties atmiņās par ebrejiem

Oktobra nogalē aprit 70 gadi, kopš Aizputes pilsētā beidza pastāvēt ebreju kopiena. Ebrejus kopienu un cilvēkus Aizputē Otrā pasaules kara laikā iznīcināja hitleriskās Vācijas iebrukums.

Aizputes iedzīvotāju vidū maz ir palicis tā laika aculiecinieku, kas paši vēl atceras un varētu pastāstīt par to laiku, kad līdzās latviešiem, vāciešiem un citu tautību iedzīvotājiem Aizputē dzīvoja ebreji.

Viņi veidoja skaitliski lielu kopienu, bija pārstāvēti pilsētas pašvaldībā un bija būtiska daļa no pilsētas saimnieciskiem un politiskiem procesiem. Ebreji bija ne tikai daudzu pilsētas skaistāko māju, bodīšu un amatnieku darbnīcu īpašnieki, bet viņi rosīgi darbojās arī vairāk kā desmit dažādās biedrībās vai biedrību nodaļās. Aizputes ebrejiem bija pašiem sava skola un pat militārā gvarde, kas rūpējās par kārtību pilsētā un savs dievnams – sinagoga pilsētas centrā – Tebras upes krastā, kuras celtniecībai zemi ebreju draudze iegādāja jau 1752. gadā. Arī viena no tā laika pilsētas ieliņām tika saukta par Sinagogas ielu.

Klusējoši liecinieki šim laikam Aizputes ebreju kapos ir arī majestātiskie kapu pieminekļi ar tajos iekaltajiem gadskaitļiem un informāciju par cilvēkiem, kas šeit dzīvojuši.

Dzīvas liecības ebreju klātbūtnei pilsētā ir Starpnozaru mākslas grupas „Serde” lauku pētījumu ekspedīcijā savāktais materiāls - aizputnieku atmiņu stāstījumi, kas apkopoti tradīciju burtnīcā „Aizputnieku stāsti par ebrejiem”.

Aizputes iedzīvotāji 27. oktobrī pulksten 18.00 bijušajā sinagogā, tagad Kultūras namā, tiek aicināti kopīgi atcerēties un padomāt par šo pilsētas vēstures posmu, apstākļiem un notikumiem, kuru dēļ pirms 70 gadiem ebreju kopiena Aizputē beidza pastāvēt. Uz pasākumu kā lūgtie viesi būs ieradušies arī Aizputes ebreju ģimeņu pēcteči un radinieki no Anglijas un Amerikas.

Pasākums tiek organizēts sadarbībā ar Aizputes novadpētniecības muzeju, Starpnozaru mākslas grupu „Serde”, Aizputes vidusskolas un Mūzikas un Mākslas skolas audzēkņiem un viņu pedagogiem.