Bērziņš: iepriekšējā valdība varēja padarīt daudz vairāk

Viņaprāt iepriekšējā valdība varēja padarīt daudz vairāk, intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" stāstīja Bērziņš.

"Tāpēc valdības sastāvs ir svarīgs, tajā jānokļūst pieredzējušiem cilvēkiem, kas spēj strādāt vienota mērķa vārdā. Man šķiet svarīgi uzsvērt, kāpēc izšķīros dot priekšroku tam koalīcijas variantam, ko uz Rīgas pili atnesa trīs kungi - redziet, 22.decembris ir datums, līdz kuram jānoslēdz aizdevuma programma. Tur nav laika vilcināties. Aizdevuma programma ir par daudz dārga izprieca, lai ar to tālāk spēlētos. Tai punktu var pielikt profesionāli valdības cilvēki," sacīja Bērziņš.

Valsts prezidents intervijā atzīst, pēdējā laikā bija iegājies, ka ministru posteņus nereti nopelna par aktivitāti konkrētajā partijā un atklāj, ka vienā no sarunām Rīgas pilī prezidentam bijusi sajūta, ka varētu panākt vienošanos par valdības modeli, kad tiek nominēts Valdis Dombrovskis kā premjers, kurš izraugās profesionālus ministrus.

"Šādam modelim jau iepriekš bija piekrituši "Saskaņas centra" pārstāvji, Zaļo un zemnieku savienība arī atbalstīja. Kad atnāca trīs koalīcijas pārstāvji un noraidīja variantu ar neatkarīgo Jāni Dūklavu, tad galdā tika celts šis otrais variants. Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars bija ar mieru to pārspriest. Zatleru reformas partijas līderis Valdis Zatlers acīmredzami šo sarunu nevēlējās, tomēr es viņus uz stundas ceturksni atstāju - lai paši atklāti izrunā. Kad atgriezos, Dombrovskis atzina, ka vienošanās netika panākta. Sapratu, ka iebildis Zatlers," stāstīja Bārziņš.

Prezidents pauž neizpratni, kāpēc tā noticis, jo šajā risinājumā nav runa par "Saskaņas centra" vai Zaļo un zemnieku savienības valdībā, bet par atbalstu Dombrovskim dotajai iespējai. Būtu tā, ka viņš izvēlas ministrus, partijiskus vai bezpartijiskus, sastāda valdību un piedāvā Saeimas piecām partijām nobalsot par to. "Man šajā situācijā tas likās labākais no priekšlikumiem," piebilda Bērziņš.

Balsojums Saeimā par jauno valdību varētu notikt nākamotrdien, 25.oktobrī, vakar žurnālistiem prognozēja līdzšinējais premjers un jaunās valdības vadītāja amatam nominētais Dombrovskis.

No partiju sniegtās informācijas secināms, ka "Vienotība" piedāvā finanšu ministra amatu saglabāt Andrim Vilkam, labklājības ministra amatu varētu ieņemt Ilze Viņķele, aizsardzības ministra amatu varētu saglabāt Artis Pabriks, veselības ministra amatu ieņemtu Ingrīda Circene, bet zemkopības ministra amatu - Laimdota Straujuma.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK joprojām tieslietu ministra amatam piedāvā Gaidi Bērziņu vai Jāni Bordānu, savukārt kultūras ministra amatam virzīta Žaneta Jaunzeme-Grende.

Zatlera reformu partija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam virza Edmundu Sprūdžu, izglītības un zinātnes ministra amatam - Robertu Ķīli, iekšlietu ministra amatam - Rihardu Kozlovski, ārlietu ministra amatam - Edgaru Rinkēviču, bet ekonomikas ministra amatam - Danielu Pavļutu.

Satiksmes ministrijas vadīšanai tiek virzīts bezpartejiskais Aivis Ronis.