Īrijas latviešu pāris glābj izvarotās latviešu meitenes un bērnus - invalīdus
Īrijas latvieši – Imants un Inguna Mieži – jau vairākus gadus nesavtīgi palīdz vietējiem latviešiem izkļūt gan no seksuālās verdzības, gan nabadzības valgiem.
Īrijas latviešu ziņu portāla „Baltic – Ireland” līdzīpašnieks Imants Miezis un viņa sieva, arī portāla darbiniece un Īrijas latviešu draudzes priekšniece Inguna Mieze Īrijā no seksuālās verdzības ir izglābuši piecas latviešu meitenes un palīdz Zaļajā salā no Latvijas nokļuvušajiem bērniem – invalīdiem, kā arī citiem grūtībās nokļuvušajiem tautiešiem. Viņi vienmēr savās mājās mīļi uzņem un izmitina ciemiņus no Latvijas. Un tas viss nesavtīgi. Tādēļ Miežu pāris ir nominēts šīgada „Latvijas lepnuma” balvai, raksta laikraksts „Diena”.
„Jā, meitenes ir vieglprātīgas. Tomēr tās ir mūsu pašu – latviešu....”
Par to, kas Miežu pāri pamudināja palīdzēt izmisumā nonākušajām Latvijas meitenēm, „Diena” raksta:
„Lūdzu neatsakiet man palīdzību…es būšu ļoti pateicīga… es tik tiešām negribu beigt savu dzīvi kādā bordelī…,” apjēgusi, ka iekritusi pakistāņu slazdos, apmēram pirms diviem gadiem interneta vietnē draugiem.lv pēc palīdzības sauca kāda meitene. No 52 cilvēkiem, pie kuriem vērsās izmisusī meitene, atsaucās tikai viens – Imants Miezis. Sekoja zvans policijai, vēstniecībai un tikšanās ar gūstekni. Ja toreiz „glābšanas operācijas” iemesls bija vairāk žurnālista interese un azarts, tad vēlāk, apjaušot, cik patiesībā neaizsargāti ir fiktīvo laulību upuri, cīņu ar vējdzirnavām Imants sāka citu motīvu vadīts. Viņš vienkārši nespēja stāvēt malā un noskatīties notiekošajā.
“Jā, šīs meitenes ir vieglprātīgas, bet gadās visādi, un ne jau labas dzīves dzītas viņas brauc šurp. Nosodīt ir visvienkāršākais. Tomēr tās ir mūsu pašu latviešu meitenes. Reizēm viņas ir naivas un neapdomīgas, taču viņām vajadzīga palīdzība, it īpaši šeit, valstī, kas viņām pilnīgi sveša. Ja mēs nepalīdzēsim, tad kurš to darīs,” saka Imants.
Izgāja parunāties ar viltus preciniekiem
Vienā no epizodēm, kad Imants bija izglābis kārtējo izvaroto meiteni, un viņu no 120 kilometrus attālās Vaterfordas bija atvedis uz Dublinas Balimūnas patversmi, viņi abi ar Ingunu vēl brīdi uzkavējās pie meitenes. Viesu telpā ienāca patversmes darbinieks un sacīja, ka pie Ditas (vārds mainīts) ir atnākuši ciemiņi. Un tie bija neviens cits, kā Ditas pāri darītāji. Inguna palika kopā ar izvaroto, bet Imants gāja „aprunāties” ar ārā stāvošajiem melnīgsnējiem „preciniekiem”. „Līgavaiņus” vēlāk arestēja policija.
Jautāts, vai nebija bail, Imants atbild: „Toreiz ne, pat neiedomājos par to. Biju vienkārši pārskaities!”
Pēc Ditas atbrīvošanas no varmākām, Imants ar Ingunu ir palīdzējis vēl vairākām meitenēm, jo viņi rīkoties citādi vairs vienkārši nespēj.
Nesen, pēc kārtējās „tikšanās” netālu no Latvijas vēstniecības, Imants bija uzfilmējis kādu pakistāņu līgavaini. Pēc divām dienām Miežu māja bija izvandīta tā, ka, šķiet, pat makaroni virtuves plauktiņā nebija atstāti savā kārbā. Toties nozagts nebija nekas. Gan darba datori, gan citas vērtīgas mantas bija vien izmētātas pa grīdu. Arī nauda nebija aiztikta. Brīdinājums? Iespējams.
Palīdz arī bērniem – invalīdiem, grūtībās nonākušiem un ciemiņiem
Nelaimē nonākušās latviešu meitenes nav vienīgās, kurām palīdz Imants un Inguna. Jau gadu Inguna ir Dublinas latviešu luterāņu draudzes priekšniece, un viņas leksikā nav vārda „nē”, ja kādam jāpalīdz, jāziedo laiks, darbs vai padoms.
Tā viņi palīdzējuši mazajai Natālijai no Edžverdstaunas - bērnam ar īpašām vajadzībām. Meitenīte nespēj patstāvīgi ne ēst, ne elpot. Viņa ir pieslēgta pie elpošanas un barošanas iekārtām, un bērnam nepieciešama 24 stundu aprūpe. Vecāki – iebraucēji no Latvijas, kuriem nedz angļu valoda īpaši stipra, nedz Īrijas sociālās aprūpes sistēma saprotama, bija pavisam apjukuši. Pie kam – viņi paši nemaz nelūdza palīdzību.
„Ģimene bija atbraukusi uz dievkalpojumu Dublinā. Parunājāmies. Vārds pa vārdam, un sapratu, ka viņiem iet pavisam grūti. Pie kam vecāki tādi bikli…, jutu, ka viņi paši netiks galā,” Natālijas gadījumu atceras Inguna.
Tieši viņa bija tā, kas palīdzēja Natālijas mammai gan pabalstu lietas kārtot, gan ziedojumu kontu organizēt. Un tā nav vienīgā Ingunas iniciatīva. Arī palīdzība mazajam Ernestam un Armandam Latvijā, aktīva līdzdarbošanās akcijā „Skolas soma” ir pieskaitāma Ingunas labajiem darbiem.
Ja uz Īriju ciemos brauc latviešu koristi vai baznīcas ļaudis, tad arī visi zina, ka Mieži savā mājā izmitinās un pabaros vismaz astoņus cilvēkus.
„Inguna un Imants nekad neatteiks arī tad, ja kāds palicis bez pajumtes. Viņu mājas durvis, tāpat kā sirdis, arvien ir atvērtas,” par Miežiem saka Īrijas latviešu luterāņu draudzes cilvēki. Reizēm divas, reizēm pat trīs nedēļas viņi pie sevis izmitina nelaimē nonākušos. Tad, kā saka pati Inguna, gatavojot pusdienas, uz plīts vienkārši esot jāuzliek lielāks katls maltītei, kas tiekot lietots it bieži.
Miežu ceļš līdz Zaļajai salai
Inguna un Imants Mieži Īriju par savām mājām izvēlējās pirms piecarpus gadiem, kad ģimenes galva labākas iztikas meklējumos pārcēlās uz Zaļo salu. Vispirms Imants sāka strādāt celtniecībā. Daļu nopelnītās naudas Imants ieguldīja savā biznesā un kopā ar Laimu Ozolu izveidoja Īrijas latviešu interneta ziņu portālu „Baltic - Ireland”. Pēc pusotra gada viņam pievienojās Inguna ar dēliem Krišjāni un Niklāvu. Portāls ir Ingunas pirmā un vienīgā darba vieta Īrijā, neskaitot līgumu ar LTV Ziņu dienestu. Vēl vēlāk uz Īriju pārcēlās arī trešais dēls – Mikus. Vienīgi meitai Līgai ir jau sava ģimene un atbilstoši diplomātiskā dienesta specifikai viņa „rotē” no vienas uz otru valsti līdzi vīram Kasparam Ozolam kas pašreiz ir Latvijas vēstniecības Turcijā 3.sekretārs.
Īrijā veidots Gaismas tilts Latvijai – 200. gada 22. augustā (Imanta Mieža video)