Latvijā sākuši atzīmēt spocīgos Helovīna svētkus

Helovīna dienu visā pasaulē atzīmē Visu svēto dienu priekšvakarā – 31. oktobra vakarā. Tomēr tās svinēšana jau sākusies šajās brīvdienās. Tā gan ir ASV tradīcija, taču globalizācijas rezultātā tā ir kļuvusi populāra arī citās valstīs, tostarp arī Latvijā.

Tiek uzskatīts, ka Helovīns ir cēlies no Ķeltu svētkiem Šamhaina, kas nozīmē gluži vienkārši „vasaras beigas”. Senatnē ļaudis ticēja, ka Šamhaina laikā robeža starp mirušo un dzīvo pasauli kļūst pavisam trausla, atļaujot dvēselēm izkļūt tai cauri. Cilvēki ģērba dažādus kostīmus, lai atbaidītu šīs dvēseles. Šeit saskatāma zināma līdzība arī ar latvisko veļu dienu.

Mūsdienās šajā vakarā cilvēki pārģērbjas par spokiem, raganām, miroņiem un citiem mošķiem un staigā pa mājām, prasot saldumus. Par tradīciju arī kļuvusi šausmu ballīšu rīkošana. Tomēr reizēm Amerikā tā veicina arī ne visai atbalstāmas izdarības, jo izjokošana bieži pārvēršas par vienkāršu demolēšanu vai, piemēram, jēlu olu sviešanu.

Tā kā šogad Helovīni iekrīt pirmdienas vakarā, tad daudzviet Latvijā un arī citur pasaulē Helovīnus ar ballītēm un karnevāliem sāka svinēt jau piektdienas vakarā, šo nedēļas nogali pārvēršot vienā lielā šausmu un spoku maratonā.

Klasiskais Helovīnu simbols ir izdobts ķirbis ar sveci tajā, kas iedegta spokaini liesmo. Ķirbis par svētku simbolu kļuvis pateicoties īru leģendai. Kāds vīrs, vārdā Džeks, kam viss mūžs ir bijusi tāda kā uzdzīve, esot apmānījis pašu sātanu, bet debesīs viņu arī nav ņēmuši izdarīto grēku dēļ. Tādēļ viņš esot spiests mūžīgi dzīvot ēnainos kaktos uz zemes un klīst pa tumšām ielām. Vīram līdzi esot bijusi tikai viena oglīte, ar ko apgaismot ceļu, kuru tad viņš esot ielicis izdobtā rācenī, lai dod vairāk gaismas un ilgāk deg. Leģendai nonākot Amerikā, rāceņa vietā parādījies ķirbis.

Helovīna meikaps