Jaunzeme-Grende: naudu kultūrai nedrīkst samazināt ne par santīmu

Kā informēja ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Elīna Bīviņa. Tiekoties ar Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federāciju, Latvijas Radošo savienību padomes vadību un biedrības "Laiks kultūrai" dalībniekiem, kultūras ministre atzinusi, ka kultūras nozare ir bijusi pacietīga un apzinīgi savilkusi jostas visus krīzes gadus, taču pašlaik ir cita situācija - valsts ekonomiskie rādītāji uzlabojas un kultūras nozarei samazinājums nav pieļaujams ne par santīmu.

Ministre uzskata, ka, lai arī cik konservatīvas būtu nākamā gada tautsaimniecības attīstības prognozes, nenoliedzams ir kultūras nozares pienesums valsts ekonomikai. "Objektīvi pētījumi pierāda, ka katrs kultūrā investēts lats ļauj nopelnīt papildus pusotru latu. Nozare ar tās tiešo un pastarpināto pienesumu nodrošina 150% peļņu, taču tā būs zaudēta, ja kultūras procesam netiks nodrošināts valsts finansējums vismaz līdzšinējā apjomā. Pašlaik ir sasniegts kritiski zemākais līmenis budžeta dotācijām un jebkādas izmaiņas tajā būs apdraudējums nācijai, tās pastāvēšanai un vērtībām," uzsvēra Jaunzeme-Grende.

Ministre norādīja, ka jau pašlaik ar lielu atbildību ir jāstrādā pie trīs lieliem, Latvijai nozīmīgiem notikumiem - 2013.gadā būs XXV Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, 2014.gadā Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, bet 2015.gadā Latvija pirmo reizi kļūs par Eiropas Savienības prezidējošo valsti.

"Nepārtraukts kultūras process ir šo pasākumu veiksmes stūrakmens, savukārt no to izdošanās atkarīgs ilgtermiņa pienesums Latvijas ekonomikā un labklājībā," teica Jaunzeme-Grende.

Kultūras ministre savu nostāju valsts budžeta veidošanas procesā šodien izklāstīs Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

"Kultūras iestāžu vadītāji un nevalstiskais sektors paļaujas uz valdības vadītāja iepriekš pausto izpratni par situāciju nozarē un neformālo apsolījumu 2012.gada budžetā kultūras jomas budžetu nepakļaut jauniem konsolidācijas pārbaudījumiem. Ja šāds solījums no politiķiem ir bijis, tad mans uzdevums ir panākt, ka tas tiek turēts un izpildīts," solīja ministre.

Valdība 1.novembrī slēgtajā sēdē apstiprināja valsts budžeta precizētos bāzes izdevumus 2012.-2014.gadam, kas paredz izdevumu apjoma samazinājumu turpmākajos gados.

Uz šo aprēķinu pamata tiks veikta valsts budžeta izdevumu konsolidācija un aprēķināts maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta kopējo izdevumu apjoms katrai ministrijai, informēja Finanšu ministrija.

Valdība 28.martā jau pamatā akceptēja valsts budžeta bāzes izdevumus, kuros tagad ir veikti precizējumi atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem - aktualizēti izdevumi Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu finansēšanai, kā arī veikti precizējumi atbilstoši 2011.gada aprīlī pieņemto grozījumu likumā par valsts budžetu 2011.gadam ietekmei uz turpmākajiem gadiem.

Plānotie valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2012.gadam aprēķināti 3,2 miljardu latu apmērā, kas ir par 107,5 miljoniem latu mazāk salīdzinājumā ar sākotnēji apstiprinātajiem izdevumiem likumā par valsts budžetu 2011.gadam.

Tajā skaitā izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai samazināti par 4,1 miljonu latu un izdevumi ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai samazināti par 103,4 miljoniem latu.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2013.gadam aprēķināti 3,050 miljardu latu apmērā un 2014.gadam - 3,033 miljardu latu apmērā.

Savukārt valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2012.gadam ir aprēķināti 1,405 miljardu latu apmērā, 2013.gadam - 1,396 miljardu latu apmērā un 2014.gadam - 1,278 miljardu latu apmērā.

2012., 2013. un 2014.gada valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi salīdzinājumā ar sākotnēji apstiprinātajiem izdevumiem likumā par valsts budžetu 2011.gadam attiecīgi samazināti 29,2 miljonu, 38,1 miljona un 156,5 miljonu latu apmērā.

LETA/ Foto: Edijs Pālens/ LETA